Carpe diem!

jūnijs 2021
P O T C P S Sv
« Mai   Jūl »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930  

Historia

Greguārs Delakūrs

sieviete-kura-nenovecojaBetijas mātes Polas acīs parādījās skumjas, kad viņa runāja par laiku, kas liek izbalēt sievietes skaistumam. Viņa tāpat kā daudzas baidījās no šī mirkļa – pirmo krunku, ādas vītuma un sudrabkrāsā zaigojoša matu sirmuma. Viņai nenācās to piedzīvot.  Arī Betijai nē. Tas, par ko Pola sapņoja, pirms viņas novecošanu apturēja kāds okerkrāsas Ford Taunus, kļuva par Betijas realitāti un postu. Betija pēc trīsdesmit gadu vecuma nemainījās. Viņa piedzīvoja to, par ko tik daudzas sapņojam un kam tērēja kaudzēm naudas – mūžīgo jaunību. Taču iegūtās jaunības dēļ Betijai nācās zaudēt ko daudz svarīgāku un nozīmīgāku. Betijas sapnis nebija būt nemainīgi jaunai un skaistai, viņa sapņoja novecot kopā ar saviem mīļajiem.

Franču rakstnieks Greguārs Delakūrs gluži tāpat kā viņa romāna “Sieviete, kura nenovecoja” galvenā varone Betija ir zaudējis savu māti un pats atzīst, ka šajā romānā viņš realizējis vienu no sēru posmiem, ko izdzīvo ikviens cilvēks, kurš zaudējis kādu sev svarīgu un tuvu cilvēkiem. Delakūrs savas sēras ir pārvērtis burvīgā stāstā par mīlestību, pieņemšanu un piedošanu. Autora rakstības stils ir rotaļīgs, bet tas skar ļoti daudz cilvēka dzīvē nopietnas tēmas un pārdzīvojumus, kas, lasot, ik pa laikam liek noritēt pa kādai smeldzes pilnai asarai. Var būt, ka kāds man nepiekritīs, bet šajā romānā katrā burtā sajūtams tas franciskais šarms un attieksme pret dzīvi, kāda vērojama tikai franču autoru – vīriešu, kuri raksta par mīlestību un attiecībām, darbos. Jau izlasot pirmo rindkopu, noliku šo autoru blakus romāna “Smalkjūtība” autoram Davidam Foenkinosam un abu lielisko romānu “Ienirt” un “Ticēt” radītājam Kristofam Onodibio. Arī viņš ir no tiem, kurš tik prasmīgi spēj rindot vārdus un melno burtu rindās paust emocijas, kuras lasot uzmetas zosādā un kāri gribas tvert pēc nākamā vārda. Abus pirmos esmu satikusi dzīvē un ļoti ceru, ka arī Greguārs Delakūrs reiz ieradīsies Latvijā, lai parunātu par literatūru, mīlestību un dzīvi. Tad, kad tas notiks, es sapurināšu sirmot sākušās matu šķipsnas, uzlikšu uz sava delma pilīti franču smaržu un došos uz satikšanos ar vēl vienu autoru, kurš spēj sarunāties ar sievietes dvēseli.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>