Carpe diem!

jūnijs 2017
P O T C P S Sv
« Mai    
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Historia

Bez piecām minūtēm 30

Uz priekšu rit laika rats, un pēc gada skrien gads. Skat, jau tuvojas sievietes dzīvē baismais skaitlis – trīsdesmit. Tās, kurām vīrs pie sāniem un bērnu bariņš mājā, var atviegloti nopūsties. Jums visas briesmas aiz muguras. Jūs esat godājamas matronas, mātes un sievas. Varat smaidīt, Jums paveicies, Jūs darāt un Jums izdodas.
Bet pārējās………………

Mums katram savs purvs ir jāizbrien

Pasaulē viss ir kaut kā dīvaini iekārtots. Ir laimīgie, vai arī nelaimīgie, kas viens otram sapņaini acīs veroties, dveš trīs vārdus, ko, laikam vismaz vienu reizi dzīvē, kādam esam teikuši ikviens. Ir tādi, kas klusībā tvīkst viens otra uzmanības, bet atklātībā skaļi viens par otru ņirdz, kā jau tas lielākajiem ienaidniekiem pienākas. Ir tādi, kas [...]

Hei!

Hei, Bārmen, man glāzē visstiprāko dziru lej! Negrozies un nekrati galvu, jel manā glāzē jautrības dzirksti ber! Un nemurmulē kaut ko zem deguna par galvassāpēm, kas rīt mani sveiks! Man dvēselē šovakar divsimt dēmonu dej.

Hei, Puis, panāc tuvāk! Man savu karstāko skūpstu sniedz! Jel aizmirsti mammas un papus, un morāles vērtības cēlās! Pie velna lai [...]

Visi vīrieši ir cūkas – neiztrūkstoša frāze sieviešu leksikā

Kaut arī vienmēr esmu šo apgalvojumu apstrīdējusi, sakot, ka šo frāzi tikpat labi var attiecināt uz vīriešiem kā uz sievietēm, tomēr, kārtējo reizi ciemojoties pie mammas laukos, āvu kājās gumijas zābakus, apbruņojos ar pildspalvu un piezīmju bloku, un devos kūtiņas virzienā.

Vakar man bija skumji....

Vakar manā dārzā uzziedēja melna roze, un man gribējās tev pajautāt, kāpēc tas tā.

Vakar pie manām namdurvīm kāds nosita suni. Tādu pavisam maziņu, ar noļukušām ausīm. Man vajadzēja tev pajautāt, kādēļ pasaulē valda tāda nežēlība.

Vakar kāda meitene savu nevainību pārdeva sagrabējušam vecim. Tā vienkārši pārdeva. Es gribēju tev pajautāt, vai par naudu var nopirkt pilnīgi [...]

Omnia mea mēcum porto

Omnia mea mecum porto (visu, kas ir mans, es nesu sev līdzi) – vīstoša rožu smarža, sarauta kreļļu virtene, izrisusi zīda lenta, lelle ar norautu kāju, sarkanīgs jūras sāļuma nogludināts olis un stulbi smaidošs lācītis “I love you ”. Kaut kur stūrī mētājas noputējis laimes pakavs un kādas senas draudzenes nodzeltējušais foto. Bet varbūt viņa [...]

Nesauciet mani šajā tik ļoti pierastajā vārdā! Mani tā sauc jau gadiem. Man gribas ko jaunu un neparastu. Nepieminiet manu uzvārdu! Tas ir pārāk garš un sarežģīts. Nu kādēļ jūs mežģāt mēli un smadzenes, cenšoties to izrunāt vai saprast? Sauciet mani vienkārši par Rū. Es esmu Rū.