Šī nedēļa ir par Latviju. Sarkanbaltsarkanā lentītē Latvija savijas uzvarā pie blūzēm, žaketēm un mēteļu atlokiem. Tā rūgteni smaržo rubīnsarkanās un baltās krizantēmās. Iezaigojas sveču liesmās un aizvijas tautiskā rakstā mammas adītajā šallē. Šī nedēļa ir par Latviju un tiem, kas tai ļāva piedzimt un aizstāvēt. Šī nedēļa ir par Latviju un Lāčplēšiem, […]
Vai esat kādreiz vērojuši labības lauku? Zeltainās vārpas, kas līgani šūpojas vējā, solot izauklēt maizes klaipu pusdienu galdam un biezas putas miestiņam? Labības laukos jaušas kas pamatīgs un nomierinošs. Tie it kā apliecina, kādu sen zināmu kārtību un vērtības, kura esamība it kā nomierina un “pietur pie zemes”. Bet vai tas tiešām tā […]
Kad Zelma teica, ka naktī sapnī redzējusi okapi, mēs bijām droši, ka vienam no mums jāmirst, turklāt nākamo divdesmit četru stundu laikā …
Tā sākas vācu rakstniece Marianas Lekijas romāna “Ko var redzēt no šejienes” 1. nodaļa. Stāsts par Zelmu, Luīzi, Mārtiņu, Aļasku, kluso Optiki, neganto Palmu un vienmēr skumjo Marlīzi. Un […]
Līdz Vakara romānu sērijā izdotais Daces Judinas romāns “Dēls” nonāca pie manis, pagāja kāds laika sprīdis. Tagad, pēc tā izlasīšanas, arī pagājis kāds laiciņš. Ļoti ilgu laiku nevarēju par šo grāmatu uzrakstīt. Nē, ne jau tāpēc, ka nebija ko teikt. Drīzāk tas bija saistīts ar pārdomām, ko raisīja romāns un tas, kā romāna […]
“Padomju karavīru vērstais holokausts pret koncentrācijas nometnē izdzīvojušajām ebreju sievietēm”. Tā vai mazliet citādi skanēja kāda pētījuma nosaukums, ko Holokaustam veltītā konferencē prezentēja kāda amerikāņu zinātniece. Toreiz konferencē bija ne mazums lietu, kas man bija jaunums un pat pārsteigums. Taču šis pētījums mani pārsteidza. Es ne reizi nebiju aizdomājusies par to, ka brīdī, […]
Pagātne. Tagadne. Nākotne. Trīs lietas, ko nav iespējams šķirt. Laika sprīži, kas mainās gaismas ātrumā. Trīs māsas, kas pārdzimst viena otrā. Taču ir viena, ko daudzi cenšas noliegt, apslēpt vai aizmirst. Vai tas ir iespējams?
Pagātne mūs veido. Tā padara mūs par tiem kas mēs esam. Tā veido mūsu tagadni, tātad arī […]
Jau kādu laiku mājaslapā nepacietīgi pētu Zvaigznes ABC drīzumā izdodamo grāmatu katalogu. Gaidu. Bet pagaidām vēl nav. Īru rakstnieces Lūsindas Railijas Septiņu māsu sērijas sestā grāmata “Saules māsa” visticamāk vēl jāpagaida. Taču šovasar pie lasītājiem devies cits šis pašas autore darbs “Taureņu istaba”. Romāns, kas lieti noderēs kādā lietainākā dienā un aizvedīs lasītāju […]
Tālais 1931. gada. Latvijā cilvēki beidzot noticējuši tam, ka paši ir noteicēji savā valstī. Gluži kā mūsdienās notiek cīņas par iekļūšanu valdībā (44 partijas) un deputātu kandidāti nevairās, ne kritizēt jau esošo valdību, ne viens otra virzienā raidīt ironiskas frāzes un izsmejošas piezīmes. Tajā pašā laikā Krievijā ir jāapdomā katrs izteiktais vārds, ja […]
Laiks. Daudz laika. Maz laika. Jāpaspēj laikā! Neizniekot laiku. Skarbi laiki. Saulains laiks. Laiks visu saliek vietās. Laimīgais laiks. Aizgājušais laiks. Laiks maksā naudu. Veltīt savu laiku. Nolemtais laiks. Novilkt laiku. Laika grieži. Laika rats. Noteiktajā laikā. Vējā palaists laiks. Plānotais laiks. Laiks dziedē. Laiks salauž…
Balāde – liroepisks žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums. Dzejisks vēstījums par kādu neparastu, ārkārtēju notikumu ar traģisku izskaņu. Saistītā valodā pausti autora emocionālie pārdzīvojumi.
Tāda ir balādes definīcija un izlasot Džulio Andžoni romānu “Sardu balāde”, jāsecina, ka šis darbs sevī […]
Pēc izglītības - daudzi vienā.
Pēc profesijas - učene, gids un rakstītāja.
Pēc ģimenes stāvokļa - meita, māsa, māte.
Pēc pārliecības - optimiste.
Pēc būtības - ideāliste.
Palama - SIRDSAPZIŅA