Carpe diem!

jūnijs 2020
P O T C P S Sv
« Mai    
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930  

Historia

Vladis Spāre

Vladi Spāri kā autoru iepazinu caur viņa romānu “Tu nevari dabūt visu, ko gribi”. Ziniet, ja man jautā par ko bija romāns, man būtu grūti izskaidrot, bet pavisam droši varu teikt – šis darbs tiešām ir lielisks! Viens no tiem romāniem, ko lasi un domā: kas ellē ratā tas ir? Taču iesācis lasīt [...]

Jānis Straubergs “Rīgas vēsture. XII-XX gadsimts”

Rīga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām. Ir tik daudzi, kas šeit ieradušies un iemīlējušies šajā tik daudzveidīgajā pilsētā, kur satikušās dažādas kultūras, laikmeti un tradīcijas. Rīga tiek dēvēta par iedvesmas pilsētu un greznāko pērli Baltijas valstu kronī. Es pilnībā tam piekrītu, jo personīgi mani šī pilsēta ik dienas pārsteidz no [...]

Deivids Nikolss

Nav tā, ka es savā blogā aprakstu pilnīgi visas grāmatas, ko esmu izlasījusi. Ne tāpēc, ka neaprakstītās būtu sliktākas vai mazvērtīgākas. Drīzāk pie vainas ikdienas skrējiens, steiga, rakstīšanas atlikšana, kēksu cepšana un vēl daudz citu lietu. Taču ik pa laikam uzrodas grāmatas, kas iesēžas galvā un neatlaiž.  Par tām jādomā atkal un atkal. [...]

Rasa Bugavičute-Pēce

Vai jums ir gadījies, ka pēc grāmatas izlasīšanas gribas klusēt, jo ko teikt ir lieki? Autors jau visu ir pateicis. Visi komentāri ir lieki un neko labāku arī vairs nepateiksi. Šķiet necienīgi ko piebilst, prātot vai izteikt kādus apgalvojumus. Tieši tā man bija ar Rasas Bugatevičutes-Pēces romāna “Puika, kurš redzēja tumsā” izlasīšanas. Es [...]

Anna Gavalda

Mazs zēns sēž tēvam uz pleciem, sit plaukstas un smejas. Kafejnīcā pie galdiņa sēž Viņš un Viņa. Rūgteni smaržojot dziest kafija, bet viņi to nemana. Iegrimuši viens otrā. Skaļi smejoties parkam cauri iziet meiteņu bariņš. Viens otru balstīdams nedrošā gaitā aiziet divi seniori. Eleganta kundzīte un sirms kungs. Dzidra asara uz skumjas gaišmates [...]

Alesandro Bariko

Literatūra ir ļoti dažāda. Tā var aizraut, izsaukt sajūsmu, garlaikot, raisīt sašutumu vai nelabumu. Tā var sevī apvienot šķietami neapvienojamo. Ir muļķīgi mēģināt to iebāzt kaut kādos standarta rāmjos un censties uzspiest tai noteiktu štempeli, jo tikpat dažāds kā literatūra ir ari tās lasītājs. Kas vienā raisīs sajūsmu, kādā cita neizpratni. Tādēļ pavisam [...]

Līga Rozentāle. Angese Aizpuriete “Apsveic Latviju!”

foto – la.lv

Novembris ir ļoti patriotisks mēnesis. Par to liecina gan pēdējie statistikas dati, gan īpašā gaisotne, kas valda laikā posmā no 11. – 18. novembrim. Šis laiks mums latviešiem ir ļoti īpašs. Tādēļ ļoti labi var saprast to, kas pirms šķendējas par pārāk steidzīgajiem Ziemassvētku sludinātājiem, kuru mērķis ir pārdot pēc [...]

Lelde Kovaļova

Es vienmēr ar interesi lasu jauno latviešu autoru darbus. Jo viņi ir izdarījuši to, ko es tā arī neesmu sadūšojusies izdarīt – tikt pie savas grāmatas. Tādēļ, lai arī kāds būtu mans subjektīvais viedoklis par katru konkrēto darbu, es apbrīnoju ikvienu, kam ir pieticis dūšas, pašdisciplīnas, apņēmības un ticības sev, lai realizētu savu [...]

Dace Judina

“Tumšsarkanie, līdz pleciem garie, viegli cirtainie mati atrisuši vējā, viņa uzjautrinās – par ko vai kuru, to neviens nezina, – bet zaļpelēko acu dzīlēs dzirkstī sīksīkas zeltainas dzirkstelītes. Tā bija viņa paša uzņemta bilde…“

Šķiet, kāds ir iemīlējies Annā Elizabetē. Tā pa īstam! No visas sirds! Par to vēsta ik vārds, ik [...]

Saruna rudens pievakarē jeb tasīte kanēļkafijas ar Annu Elizabeti.

Brāzmains vējš bez žēlastības triec dzeltenas lapas, kas kā zelta dālderi pirms mirkļa mirdzēja rudens saules staros. Padebeši savelkas melnā mākulī. Būs lietus! Tāds rupjš, lielām aukstām lāsēm, kas ieritējušas aiz apkakles saldēs bez žēlastības. Taču šķiet, ka nācēju tas nemaz netraucē. Vējš rausta raganīgās matu cirtas, bet skatienā atmirdz visa iespējamās emociju [...]