Siena kaudze

Cilvēkiem un viņu stāstiem uzmanība tiek pievērsta dažādu iemeslu dēļ. Reizēm šie stāsti ir līdz galējībām atšķirīgi. Kāds uzmanības lokā nonāk sava statusa un greznā dzīvesveida dēļ, bet kādu pamana viņa ciešanu pilnā likteņa pēc. Šie stāsti ir ļoti dažādi, gan izjusti un līdz mielēm sajūtami, gan tādi, kuros jaušams falšums un samākslotība. Un vēl […]

Ja kādu varēto nosaukt par gaismas nesēju, tad tās ir britu rakstnieces Džodžo Mojas romāna “Zvaigžņu dāvātāja” varones. Autore mūs aizved nemaz ne tik senā pagātnē uz Kentuki mazpilsētu, kur drosmīgs dāmu bariņš iesaistījies projektā “Ceļojošā bibliotēka” un piegādā grāmatas apkaimes trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Romāns balstīts uz patiesiem notikumiem, jo šādas bibliotēkas Amerikā tiešām darbojušās no 1935. […]

Vēl pavisam nesen nebiju lasījusi nevienu no rakstnieka Meta Heiga grāmatām, taču pēc “Pusnakts bibliotēkas” izlasīšanas bija skaidrs, ka šis autors ir kļuvis par vienu no tiem, kura grāmatas es lasīšu pati un ieteikšu arī citiem. Tādēļ ar jau pirms ķēros pie nākamās grāmatas “Cilvēki un es” lasīšanas izjutu tādas, ka nepacietīgas trīsas – tūlīt, […]

Daces Judinas un Artura Nīmaņa sērijā “Laika stāsti” sarakstītos romānus “Krustcelēs” un “Pārcēlājs” izlasīju vienu pēc otra. Sākotnēji gribēju par katru no tiem rakstīt atsevišķi, taču tad sapratu, ka negribu tos atdalīt vienu no otra, jo abos jau stāsts ir par to pašu: par saknēm, par godprātu un izvēlēm, ko izdarām. Par to, […]

Manuprāt, viens no uztraucošākajiem gadiem ikviena vecāka dzīvē ir gads, kad bērndārznieks pārtop par pirmklasnieku. Pirmkārt, ja satraukums par to, vai bērnam skolā patiks, vai spēs apgūt visu to pašu ko pārējie un vai viņam izdosies veiksmīgi sadraudzēties ar pārējiem skolēniem. Tad vēl protams pagarinātās grupas jautājums, ārpusskolas pulciņu apmeklējumi un vēl daudz citu lietu, […]

Vai jūs atceraties Anti Pasanenu? Vīrieti, kurš pārtikas veikalā mēģināja nopirkt mātes pienu, jo viņa sieva bija to pametusi pie dzemdību nama durvīm ar tikko dzimušo dēlu uz rokām? Jā, tas ir viņš, par kura priekiem un bēdām apvienojot gan tēva, gan mātes lomu varēja uzzināt somu rakstnieces Evas Hietamies romānā “Tētis uz […]

Ja ir kāds autors, kas savus darbus darina noteiktā ritmā, tad tā noteikti ir rakstniece Linda Šmite. Viņa to izdara tik prasmīgi, ka lasītājam nākas dejot līdzi, neatkarīgi no tā vai  tas ir draiskas polkas vai liegana valša ritms. Jau ar pirmajiem teikumiem šis ritms tevi satver un neatlaiž līdz izskanējis pēdējais vārds. […]

Elizabetes Gilbertas romāns “Meiteņu pilsēta” aizved lasītāju uz Ņujorku 2. pasaules kara sākumā. Sākotnēji, zinot vēsturisko fonu, galvenās varones bezbēdīgā uzdzīve liek domāt par “dzīrēm mēra laikā”. Taču, ja pavisam godīgi, ir muļķīgi sagaidīt, ka deviņpadsmit gadus jauna meitene, tikusi vaļā gan no mācībām koledžā, kas viņu līdz nāvei garlaikojušas, gan no ģimenes […]

Par mātes mīlestību parasti runā ar bijību, jo māte ir tā, kas bērnam dod dzīvību. Taču tā laikam ir mīlestība par kuru nevar runāt viennozīmīgi. Mātes mīlestība var padarīt bērnu par veiksmīgu un laimīgu cilvēku, tā zina, kad sniegt atbalstu un kad viņas atvase nonākusi nelaimē, bet tā var būt arī postoša, biedējoša un pat […]

Vai ir daudz lietu, ko savā dzīvē nožēlojat? Neizmantotas iespējas, piedāvājumi, apzinīgi nerealizēts laiks, un vēl daudz citu lietu, par kurām lauzāt galvu un domājat: Kā būtu, ja būtu?

Jā, kā tad būtu? Vai tiešām konkrētā izvēle būtu novedusi līdz tādai dzīvei, kādu mēs to iztēlojamies? Vai tiešām mūsu pašreizējā dzīve ir tik nepareiza un nebaudāma, […]