Siena kaudze

Cilvēki apgalvo, ka sekss un mīlestība ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Varbūt. Bet varbūt arī nē. Man nekad nav izdevies šīs abas lietas atdalīt.

Mīlestība + slikts sekss – kombinācija, ko man par laimi nav nācies piedzīvot, bet es laikam to nosauktu par ABLOMU, gan mīlestībā, gan seksā. Jo mīlestība atrastu ceļu, [...]

Daces Judinas un Artūra Nīmaņa radītās romānu sērijas „Laika rata stāsti” otrā grāmata „Mēmais” ir tāds kā aicinājums ikvienam – neklusēt, izstāstīt un nekrāt skeletus dzimtas vērtību skapī. Lai arī tie jau sen izģinduši un zaudējuši ne tikai dvēseli, bet arī miesu, šāds atradums var radīt nevajadzīgus pārdzīvojumus, ne jau pašiem skeletu glabātājiem, [...]

Februārī biju nolēmusi pievērsties vīriešu sarakstītai literatūrai. Un kāpēc lai tie nebūtu mūsu pašu autori. Tā pateicoties Zvaigzne ABC manā grāmatu plauktā nonāca Jāņa Zelčāna stāstu un noveļu krājums “Visi dati dodas uz debesīm”. Jāsaka, ka neesmu fantastikas žanra piekritēja, taču šis laikam ir tas žanrs, kurš, manuprāt, ir ļoti iecienīts tieši vīriešu [...]

Vladi Spāri kā autoru iepazinu caur viņa romānu “Tu nevari dabūt visu, ko gribi”. Ziniet, ja man jautā par ko bija romāns, man būtu grūti izskaidrot, bet pavisam droši varu teikt – šis darbs tiešām ir lielisks! Viens no tiem romāniem, ko lasi un domā: kas ellē ratā tas ir? Taču iesācis lasīt [...]

Rīga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām. Ir tik daudzi, kas šeit ieradušies un iemīlējušies šajā tik daudzveidīgajā pilsētā, kur satikušās dažādas kultūras, laikmeti un tradīcijas. Rīga tiek dēvēta par iedvesmas pilsētu un greznāko pērli Baltijas valstu kronī. Es pilnībā tam piekrītu, jo personīgi mani šī pilsēta ik dienas pārsteidz no [...]

Nav tā, ka es savā blogā aprakstu pilnīgi visas grāmatas, ko esmu izlasījusi. Ne tāpēc, ka neaprakstītās būtu sliktākas vai mazvērtīgākas. Drīzāk pie vainas ikdienas skrējiens, steiga, rakstīšanas atlikšana, kēksu cepšana un vēl daudz citu lietu. Taču ik pa laikam uzrodas grāmatas, kas iesēžas galvā un neatlaiž.  Par tām jādomā atkal un atkal. [...]

Vai jums ir gadījies, ka pēc grāmatas izlasīšanas gribas klusēt, jo ko teikt ir lieki? Autors jau visu ir pateicis. Visi komentāri ir lieki un neko labāku arī vairs nepateiksi. Šķiet necienīgi ko piebilst, prātot vai izteikt kādus apgalvojumus. Tieši tā man bija ar Rasas Bugatevičutes-Pēces romāna “Puika, kurš redzēja tumsā” izlasīšanas. Es [...]

Mazs zēns sēž tēvam uz pleciem, sit plaukstas un smejas. Kafejnīcā pie galdiņa sēž Viņš un Viņa. Rūgteni smaržojot dziest kafija, bet viņi to nemana. Iegrimuši viens otrā. Skaļi smejoties parkam cauri iziet meiteņu bariņš. Viens otru balstīdams nedrošā gaitā aiziet divi seniori. Eleganta kundzīte un sirms kungs. Dzidra asara uz skumjas gaišmates [...]

Literatūra ir ļoti dažāda. Tā var aizraut, izsaukt sajūsmu, garlaikot, raisīt sašutumu vai nelabumu. Tā var sevī apvienot šķietami neapvienojamo. Ir muļķīgi mēģināt to iebāzt kaut kādos standarta rāmjos un censties uzspiest tai noteiktu štempeli, jo tikpat dažāds kā literatūra ir ari tās lasītājs. Kas vienā raisīs sajūsmu, kādā cita neizpratni. Tādēļ pavisam [...]