Siena kaudze

Rīga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām. Ir tik daudzi, kas šeit ieradušies un iemīlējušies šajā tik daudzveidīgajā pilsētā, kur satikušās dažādas kultūras, laikmeti un tradīcijas. Rīga tiek dēvēta par iedvesmas pilsētu un greznāko pērli Baltijas valstu kronī. Es pilnībā tam piekrītu, jo personīgi mani šī pilsēta ik dienas pārsteidz no [...]

Nav tā, ka es savā blogā aprakstu pilnīgi visas grāmatas, ko esmu izlasījusi. Ne tāpēc, ka neaprakstītās būtu sliktākas vai mazvērtīgākas. Drīzāk pie vainas ikdienas skrējiens, steiga, rakstīšanas atlikšana, kēksu cepšana un vēl daudz citu lietu. Taču ik pa laikam uzrodas grāmatas, kas iesēžas galvā un neatlaiž.  Par tām jādomā atkal un atkal. [...]

Vai jums ir gadījies, ka pēc grāmatas izlasīšanas gribas klusēt, jo ko teikt ir lieki? Autors jau visu ir pateicis. Visi komentāri ir lieki un neko labāku arī vairs nepateiksi. Šķiet necienīgi ko piebilst, prātot vai izteikt kādus apgalvojumus. Tieši tā man bija ar Rasas Bugatevičutes-Pēces romāna “Puika, kurš redzēja tumsā” izlasīšanas. Es [...]

Mazs zēns sēž tēvam uz pleciem, sit plaukstas un smejas. Kafejnīcā pie galdiņa sēž Viņš un Viņa. Rūgteni smaržojot dziest kafija, bet viņi to nemana. Iegrimuši viens otrā. Skaļi smejoties parkam cauri iziet meiteņu bariņš. Viens otru balstīdams nedrošā gaitā aiziet divi seniori. Eleganta kundzīte un sirms kungs. Dzidra asara uz skumjas gaišmates [...]

Literatūra ir ļoti dažāda. Tā var aizraut, izsaukt sajūsmu, garlaikot, raisīt sašutumu vai nelabumu. Tā var sevī apvienot šķietami neapvienojamo. Ir muļķīgi mēģināt to iebāzt kaut kādos standarta rāmjos un censties uzspiest tai noteiktu štempeli, jo tikpat dažāds kā literatūra ir ari tās lasītājs. Kas vienā raisīs sajūsmu, kādā cita neizpratni. Tādēļ pavisam [...]

Es vienmēr ar interesi lasu jauno latviešu autoru darbus. Jo viņi ir izdarījuši to, ko es tā arī neesmu sadūšojusies izdarīt – tikt pie savas grāmatas. Tādēļ, lai arī kāds būtu mans subjektīvais viedoklis par katru konkrēto darbu, es apbrīnoju ikvienu, kam ir pieticis dūšas, pašdisciplīnas, apņēmības un ticības sev, lai realizētu savu [...]

“Tumšsarkanie, līdz pleciem garie, viegli cirtainie mati atrisuši vējā, viņa uzjautrinās – par ko vai kuru, to neviens nezina, – bet zaļpelēko acu dzīlēs dzirkstī sīksīkas zeltainas dzirkstelītes. Tā bija viņa paša uzņemta bilde…“

Šķiet, kāds ir iemīlējies Annā Elizabetē. Tā pa īstam! No visas sirds! Par to vēsta ik vārds, ik [...]

Brāzmains vējš bez žēlastības triec dzeltenas lapas, kas kā zelta dālderi pirms mirkļa mirdzēja rudens saules staros. Padebeši savelkas melnā mākulī. Būs lietus! Tāds rupjš, lielām aukstām lāsēm, kas ieritējušas aiz apkakles saldēs bez žēlastības. Taču šķiet, ka nācēju tas nemaz netraucē. Vējš rausta raganīgās matu cirtas, bet skatienā atmirdz visa iespējamās emociju [...]

Mums, Latvijas iedzīvotājiem, jau sen vairs nav noslēpums, cik nežēlīgi bijuši tie sauktie Staļina laiki, kādu postu tie nesuši dažādām nācijām, cik daudz cilvēku šajā laikā samalti varas dzirnakmeņos. Mūsu zemi šīs dzirnas sasniedza 1940. gadā, taču Krievijā tās savu maļamo malušas jau krietni agrāk. Laikā, kad Latvijā cilvēki sāka baudīt to, kā [...]