Carpe diem!

jūlijs 2017
P O T C P S Sv
« Mai    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Historia

Ziemelis un Pārsla

Krīt sniegs un pārslas skrej,

Ar bargo Ziemeli tās valsi dej.

Šai ziemas ballē pēdējā,

Rit deja pati jautrākā.

Smej Ziemelis un pārslu skauj,

Jautrā dejā viņu rauj.

Pār pārslas seju sārtums līst,

Kā laimes gaidās viņa tvīkst.

Ai pārsliņ, kam nevairies,

No Ziemeļa prom nelaidies?

Ne esi viņam pirmējā,

Ne būsi arī pēdējā.

Jau tavu māsu skaistāko,

Viņš līdzi sevim aizvīla.

Kopš senā balles vakara,

Nav manīta vairs viņa.

To [...]

Dzīves garša...

foto: http://images.eatsmarter.de/

…Viņa smaržoja pēc svaigas maizes, paprikas un kūpināta laša. Novēdīja svaigi griezta gurķa smarža, kas mijās ar tomāta sulīgo skābenumu. Kraukšķīgi zaļa salātlapa… nomaldījies jogurta mērcītes piliens lūpu kaktiņā…

Viņa samulsa… sajutās mazliet neveikli… nokaunējās, ka ar tādu aizrautību un sajūsmu bija metusies baudīt tikko atnesto maizīti. Kā ne kā tas bija viņu pirmais [...]

Par kūkām un... mīlestību

foto: http://4.bp.blogspot.com/

…Atkalredzēšanās prieks. Draudzīga pavilkšana uz zoba. Smiekli. Saburzīta zīda šallīte. Kūpošas kafijas tases. Lūpu pomāde uz krūzītes. Sarunas, sarunas, sarunas… par ceļojumiem.. par jauniem tērpiem… par mīļotajiem… vīriem…bērniem… grāmatām… filmām… Tas viss pieder pie lietas. Bez tā visa viņu ikmēneša meiteņu vakari nav iedomājami. Tāpat kā bez kūkām, ko viesmīlis tik galanti [...]

Paliec sveiks, Pēr Gint!

Es zinu, reiz teicu: neesmu Solveiga un negaidīšu. Naivi necerēšu un nelūkošos ilgpilnu skatienu tālēs. Es zinu, teicu, ka neesi Pērs Gints, un ja arī būtu… ne Tu, ne Pērs nav manu vai kādas citas sievietes asaru vērts. Un vispār… Ibsens bija vīrietis, un tikai vīrietis sievieti var attainot tik naivu un dumju. [...]

Paspēlēsim paslēpes........ debesīs.

…………………………………..

Paspēlēsim paslēpesSlēpies tu, bet es būšu brīvsVarbūt, ka mūs nepieķersĀlējoties debesīs

Hei, kāpēc man šķiet,Tev vēl jāpaliekĶer to mākoni cietLec, jo nav jau kur iet

Un tad, kad aizslēdz [...]

Hei!

Hei, Bārmen, man glāzē visstiprāko dziru lej! Negrozies un nekrati galvu, jel manā glāzē jautrības dzirksti ber! Un nemurmulē kaut ko zem deguna par galvassāpēm, kas rīt mani sveiks! Man dvēselē šovakar divsimt dēmonu dej.

Hei, Puis, panāc tuvāk! Man savu karstāko skūpstu sniedz! Jel aizmirsti mammas un papus, un morāles vērtības cēlās! Pie velna lai [...]

Vakar man bija skumji....

Vakar manā dārzā uzziedēja melna roze, un man gribējās tev pajautāt, kāpēc tas tā.

Vakar pie manām namdurvīm kāds nosita suni. Tādu pavisam maziņu, ar noļukušām ausīm. Man vajadzēja tev pajautāt, kādēļ pasaulē valda tāda nežēlība.

Vakar kāda meitene savu nevainību pārdeva sagrabējušam vecim. Tā vienkārši pārdeva. Es gribēju tev pajautāt, vai par naudu var nopirkt pilnīgi [...]

Omnia mea mēcum porto

Omnia mea mecum porto (visu, kas ir mans, es nesu sev līdzi) – vīstoša rožu smarža, sarauta kreļļu virtene, izrisusi zīda lenta, lelle ar norautu kāju, sarkanīgs jūras sāļuma nogludināts olis un stulbi smaidošs lācītis “I love you ”. Kaut kur stūrī mētājas noputējis laimes pakavs un kādas senas draudzenes nodzeltējušais foto. Bet varbūt viņa [...]

Nesauciet mani šajā tik ļoti pierastajā vārdā! Mani tā sauc jau gadiem. Man gribas ko jaunu un neparastu. Nepieminiet manu uzvārdu! Tas ir pārāk garš un sarežģīts. Nu kādēļ jūs mežģāt mēli un smadzenes, cenšoties to izrunāt vai saprast? Sauciet mani vienkārši par Rū. Es esmu Rū.