Siena kaudze

Vai jums lasot kādu grāmatu ir gribējies noslēpties, lai neviens netraucētu? Atrast ko līdzīgu buduāram, kur pazust, turot pa rokai smaržīgas tējas kanniņu un melnās šokolādes tāfelīti, jo gaidāma interesanta saruna ar grāmatas autoru?

Man tā bija ar aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas “Dienasgrāmatu”. Es šo grāmatu lasīju no rīta, ap […]

“Un ko jūs gribat no policijas?” pajautāja atnākušais policists. Tajā brīdī sajutos kā histēriska jaunkundze, kas sataisījusi vētru ūdensglāzē. Jau pēc piecām minūtēm atrados uz ielas pustumsā un īsti nesapratu, vai viss tiešām noticis tā, kā tam jānotiek un cik lielā mērā tiek nodrošinātas manas kā pilsoņa tiesības droši dzīvot savā valstī.

Parasts […]

Es neesmu bailīga. Nebūt ne. Tomēr pēdējās dienās pieķeru sevi lūkojamies lielveikala griestos.

Vai tā tur sija ir ļoti smaga? Cik ātri mana dvēsele atraisītos no miesas? Galvenais, ka tajā brīdī šeit nav mana dēla! Kas būtu tā lietas, ko noteikti gribētu izdarīt pirms atstāšu šo pasauli? Vai nokļūšu debesīs, vai arī nežēlīgi tikšu grillēta elles […]

“Un tad mums nācās rīkoties citādi…..” noteica mana jaunā paziņa. Jutu kā pa kaklu uz augšu kāpj kauns. Sejā iesitās svelošs sārtums. Sajūta, ka ir jāatvainojas. Jātvainojas par nelabām domām un nepareiziem spriedumie. Par to, ka šīs domas divas reizes ir izteiktas skaļi. Cilvēkiem, ko mana jaunā paziņa nemaz nepazīst. It kā jau domas un […]

Pāris gadus atpakaļ, vienā no brīžiem, kad vēlējos ko mainīt savā dzīvē, iegādājos grāmatu “Kāpēc francūzietes nepaliek resnas?”. Tobrīd biju jau izgājusi vairākas dzīves mainīšanas fāzes: mainījusi matu krāsu, izmetusi pavisam jaunu tepiķi un liekos papīrus. Tomēr visvairāk cietis bija mans drēbju skapis. Bez žēlastības biju izsviedusi lielāko daļu apģērba. Trīs plauktu vietā to mierīgi […]

Ir uzvaras, kas nāk viegli, bez liekas piepūles un krenķiem. Liekas, atliek tikai nodomāt un viss jau notiek. Vajadzīgie cilvēki, lietas, nepieciešamais laiks, iedvesma un darba spars uzrodas paši no sevis.

Ir balvas, ko saņemam tikai pēc stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem un reizēm pat pēc gadiem cītīga darba. Lai tiktu pie kārotā mums jānopūlas vaigu sviedros. […]

Ir dienas, kad klīstam pa pasauli kā apdulluši. Liekas, ka uz visu notiekošo skatāmies no malas. Pēdas gandrīz piebrauc garām joņojošs auto, pretī nāk pazīstami cilvēki un sveicina, kāds ko jautā, kāds ko stāsta. Tu it kā atbildi, smaidi, kaut ko dari, bet tevi neatstāj nereāla klātneesamības sajūta. It kā tas neattiecas uz tevi, it […]

Es katras nedēļas sākumā sāku skaitīt dienas līdz nedēļas nogalei, kad pēc rosīgas darba nedēļas kā balvu saņemšu divas brīvas dienas. Par darba radīšanu cilvēcei esot jāpasakās ķildu dievietei Erīdai. Tā viņa esot nolēmusi sagandēt cilvēku svētlaimīgo dzīvi. Ai, skaudīgā Erīda!