Carpe diem!

jūlijs 2017
P O T C P S Sv
« Mai    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Historia

Un ko Jūs gribat no policijas? Mana pirmā pieredze policijas iecirknī.

“Un ko jūs gribat no policijas?“ pajautāja atnākušais policists. Tajā brīdī sajutos kā histēriska jaunkundze, kas sataisījusi vētru ūdensglāzē. Jau pēc piecām minūtēm atrados uz ielas pustumsā un īsti nesapratu, vai viss tiešām noticis tā, kā tam jānotiek un cik lielā mērā tiek nodrošinātas manas kā pilsoņa tiesības droši dzīvot savā valstī.

Parasts [...]

Lielveikala griestos lūkojoties...

Es neesmu bailīga. Nebūt ne. Tomēr pēdējās dienās pieķeru sevi lūkojamies lielveikala griestos.

Vai tā tur sija ir ļoti smaga? Cik ātri mana dvēsele atraisītos no miesas? Galvenais, ka tajā brīdī šeit nav mana dēla! Kas būtu tā lietas, ko noteikti gribētu izdarīt pirms atstāšu šo pasauli? Vai nokļūšu debesīs, vai arī nežēlīgi tikšu grillēta elles [...]

Sapientis est mutare consilium - gudrais nekautrējas mainīt viedokli.

“Un tad mums nācās rīkoties citādi…..” noteica mana jaunā paziņa. Jutu kā pa kaklu uz augšu kāpj kauns. Sejā iesitās svelošs sārtums. Sajūta, ka ir jāatvainojas. Jātvainojas par nelabām domām un nepareiziem spriedumie. Par to, ka šīs domas divas reizes ir izteiktas skaļi. Cilvēkiem, ko mana jaunā paziņa nemaz nepazīst. It kā jau domas un [...]

Aqua fons vītae - ūdens ir dzīvības avots.

Pāris gadus atpakaļ, vienā no brīžiem, kad vēlējos ko mainīt savā dzīvē, iegādājos grāmatu “Kāpēc francūzietes nepaliek resnas?”. Tobrīd biju jau izgājusi vairākas dzīves mainīšanas fāzes: mainījusi matu krāsu, izmetusi pavisam jaunu tepiķi un liekos papīrus. Tomēr visvairāk cietis bija mans drēbju skapis. Bez žēlastības biju izsviedusi lielāko daļu apģērba. Trīs plauktu vietā to mierīgi [...]

Si vis vincere, disce pati - ja vēlies uzvarēt, mācies pacietību!

Ir uzvaras, kas nāk viegli, bez liekas piepūles un krenķiem. Liekas, atliek tikai nodomāt un viss jau notiek. Vajadzīgie cilvēki, lietas, nepieciešamais laiks, iedvesma un darba spars uzrodas paši no sevis.

Ir balvas, ko saņemam tikai pēc stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem un reizēm pat pēc gadiem cītīga darba. Lai tiktu pie kārotā mums jānopūlas vaigu sviedros. [...]

Kad diena apmulsusi.

Ir dienas, kad klīstam pa pasauli kā apdulluši. Liekas, ka uz visu notiekošo skatāmies no malas. Pēdas gandrīz piebrauc garām joņojošs auto, pretī nāk pazīstami cilvēki un sveicina, kāds ko jautā, kāds ko stāsta. Tu it kā atbildi, smaidi, kaut ko dari, bet tevi neatstāj nereāla klātneesamības sajūta. It kā tas neattiecas uz tevi, it [...]

Par laiski pavadītām brīvdienām

Es katras nedēļas sākumā sāku skaitīt dienas līdz nedēļas nogalei, kad pēc rosīgas darba nedēļas kā balvu saņemšu divas brīvas dienas. Par darba radīšanu cilvēcei esot jāpasakās ķildu dievietei Erīdai. Tā viņa esot nolēmusi sagandēt cilvēku svētlaimīgo dzīvi. Ai, skaudīgā Erīda!

Kāslis Krekšķētājs

Kāslis Krekšķētājs atnāca neaicināts. Ielīda pa durbju spraugu un klusi apsēdās stūrī. Un gaidīja piemērotu brīdi, lai uzrīkot baļļuku. Un ne jau šādu tādu, bet tādu, lai galva sāp, lauž kaulus, tek deguns, pūžņo acis, kasās kaklā un viena pēc otras dun rejoša klepus zalves. Un viņam bija pilnīgi vienalga, ka nācis neaicināts, negaidīts un [...]

Sniegā sameklētā iedvesma.

Šorīt, pamostoties, aiz loga pavērās balta, pūkaina pasaule.

Vēl vakar tā bija dubļos novārtījusies, samirkusi nabadze, caurās galošās, smagās, pelēki piemiklušās drānās, vējā izraustītiem matiem, pilošu degunu un salūzušu lietussargu padusē. Vēl vakar, to uzskatot, skatieni novērsās un vaigi apmācās, bet daži to neievēroja vispār. Vēl vakar tās draugi bija vējš, pāris spītīgas lapas koku galotnēs [...]

Par cīņām, ieročiem un sajūtām.

Vīvere est militāre – dzīvot nozīmē cīnīties. Ar ko un par ko tikai cilvēks savā dzīves laikā necīnās: cīnās par vietu zem saules, cīnās par citu uzmanību, cīnās ar trokšņainu kaimiņu, cīnās par mīlestību, par augstāku amatu, par lieku rubuli, par iespēju pirmajam iespraukties pa trolejbusa durvīm.