Carpe diem!

decembris 2020
P O T C P S Sv
« Nov    
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Pandēmijas ziemas sezona #2

Ziniet, kurā brīdī es pirmo reizi piedzīvoju tādu kā šoku. Sajūtu, ka īsti nezini ko darīt. Tā it kā tava dzīve būtu izjukusi un tu nezini, no kura gala tai pieķerties. Man tā bija 2018. gada marta beigās. Es aizgāju no darba. It kā nekā īpaša. Es no darba biju aizgājusi jau iepriekš. [...]

Pandēmijas ziemas sezona #1

Es aizvakar nenormāli sadusmojos. Tā, ka bija jāraud. Manējie uzskata, ka es raudu daudz. Patiesībā, es nevaru paraudāt. Vismaz tad, kad vajadzētu nevaru. Izraudies! Attīries! Izlaid ārā! Tas man galīgi neder! Zem segas vai vienatnē es raudu reti. Tad, kad tiešām viss sakrājies tā, ka jūtos kā ūdensmuca kurā ar lielu švunku iekritis [...]

Un ko Jūs gribat no policijas? Mana pirmā pieredze policijas iecirknī.

“Un ko jūs gribat no policijas?“ pajautāja atnākušais policists. Tajā brīdī sajutos kā histēriska jaunkundze, kas sataisījusi vētru ūdensglāzē. Jau pēc piecām minūtēm atrados uz ielas pustumsā un īsti nesapratu, vai viss tiešām noticis tā, kā tam jānotiek un cik lielā mērā tiek nodrošinātas manas kā pilsoņa tiesības droši dzīvot savā valstī.

Parasts [...]

Lielveikala griestos lūkojoties...

Es neesmu bailīga. Nebūt ne. Tomēr pēdējās dienās pieķeru sevi lūkojamies lielveikala griestos.

Vai tā tur sija ir ļoti smaga? Cik ātri mana dvēsele atraisītos no miesas? Galvenais, ka tajā brīdī šeit nav mana dēla! Kas būtu tā lietas, ko noteikti gribētu izdarīt pirms atstāšu šo pasauli? Vai nokļūšu debesīs, vai arī nežēlīgi tikšu grillēta elles [...]

Sapientis est mutare consilium - gudrais nekautrējas mainīt viedokli.

“Un tad mums nācās rīkoties citādi…..” noteica mana jaunā paziņa. Jutu kā pa kaklu uz augšu kāpj kauns. Sejā iesitās svelošs sārtums. Sajūta, ka ir jāatvainojas. Jātvainojas par nelabām domām un nepareiziem spriedumie. Par to, ka šīs domas divas reizes ir izteiktas skaļi. Cilvēkiem, ko mana jaunā paziņa nemaz nepazīst. It kā jau domas un [...]

Aqua fons vītae - ūdens ir dzīvības avots.

Pāris gadus atpakaļ, vienā no brīžiem, kad vēlējos ko mainīt savā dzīvē, iegādājos grāmatu “Kāpēc francūzietes nepaliek resnas?”. Tobrīd biju jau izgājusi vairākas dzīves mainīšanas fāzes: mainījusi matu krāsu, izmetusi pavisam jaunu tepiķi un liekos papīrus. Tomēr visvairāk cietis bija mans drēbju skapis. Bez žēlastības biju izsviedusi lielāko daļu apģērba. Trīs plauktu vietā to mierīgi [...]

Si vis vincere, disce pati - ja vēlies uzvarēt, mācies pacietību!

Ir uzvaras, kas nāk viegli, bez liekas piepūles un krenķiem. Liekas, atliek tikai nodomāt un viss jau notiek. Vajadzīgie cilvēki, lietas, nepieciešamais laiks, iedvesma un darba spars uzrodas paši no sevis.

Ir balvas, ko saņemam tikai pēc stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem un reizēm pat pēc gadiem cītīga darba. Lai tiktu pie kārotā mums jānopūlas vaigu sviedros. [...]

Kad diena apmulsusi.

Ir dienas, kad klīstam pa pasauli kā apdulluši. Liekas, ka uz visu notiekošo skatāmies no malas. Pēdas gandrīz piebrauc garām joņojošs auto, pretī nāk pazīstami cilvēki un sveicina, kāds ko jautā, kāds ko stāsta. Tu it kā atbildi, smaidi, kaut ko dari, bet tevi neatstāj nereāla klātneesamības sajūta. It kā tas neattiecas uz tevi, it [...]

Par laiski pavadītām brīvdienām

Es katras nedēļas sākumā sāku skaitīt dienas līdz nedēļas nogalei, kad pēc rosīgas darba nedēļas kā balvu saņemšu divas brīvas dienas. Par darba radīšanu cilvēcei esot jāpasakās ķildu dievietei Erīdai. Tā viņa esot nolēmusi sagandēt cilvēku svētlaimīgo dzīvi. Ai, skaudīgā Erīda!

Kāslis Krekšķētājs

Kāslis Krekšķētājs atnāca neaicināts. Ielīda pa durbju spraugu un klusi apsēdās stūrī. Un gaidīja piemērotu brīdi, lai uzrīkot baļļuku. Un ne jau šādu tādu, bet tādu, lai galva sāp, lauž kaulus, tek deguns, pūžņo acis, kasās kaklā un viena pēc otras dun rejoša klepus zalves. Un viņam bija pilnīgi vienalga, ka nācis neaicināts, negaidīts un [...]