Elizabetes Gilbertas romāns “Meiteņu pilsēta” aizved lasītāju uz Ņujorku 2. pasaules kara sākumā. Sākotnēji, zinot vēsturisko fonu, galvenās varones bezbēdīgā uzdzīve liek domāt par “dzīrēm mēra laikā”. Taču, ja pavisam godīgi, ir muļķīgi sagaidīt, ka deviņpadsmit gadus jauna meitene, tikusi vaļā gan no mācībām koledžā, kas viņu līdz nāvei garlaikojušas, gan no ģimenes […]
Par mātes mīlestību parasti runā ar bijību, jo māte ir tā, kas bērnam dod dzīvību. Taču tā laikam ir mīlestība par kuru nevar runāt viennozīmīgi. Mātes mīlestība var padarīt bērnu par veiksmīgu un laimīgu cilvēku, tā zina, kad sniegt atbalstu un kad viņas atvase nonākusi nelaimē, bet tā var būt arī postoša, biedējoša un pat […]
Lejas skolā valdīja klusums. Aiz loga lielām pārslām krita sniegs, smaržoja pēc piparkūkām un viss liecināja par Ziemassvētku tuvumu. Prāts nesās uz kādu bezbēdīgu meldiņu. Ja vien viņa spētu tikt vaļā no kņudošās sajūtas pakausī, ka briest kas nelāgs! Šarlote zināja, ka šeit klusums ir mānīgs. Par klusu parastai dienai. No kādas klases […]
Par mani
Pēc izglītības - daudzi vienā.
Pēc profesijas - učene, gids un rakstītāja.
Pēc ģimenes stāvokļa - meita, māsa, māte.
Pēc pārliecības - optimiste.
Pēc būtības - ideāliste.
Palama - SIRDSAPZIŅA