Carpe diem!

augusts 2020
P O T C P S Sv
« Jūl    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Historia

Jūlija Jakovļeva

Debesis dimantos_JakovlevaPagātne. Tagadne. Nākotne. Trīs lietas, ko nav iespējams šķirt. Laika sprīži, kas mainās gaismas ātrumā. Trīs māsas, kas pārdzimst viena otrā. Taču ir viena, ko daudzi cenšas noliegt, apslēpt vai aizmirst. Vai tas ir iespējams?

Pagātne mūs veido. Tā padara mūs par tiem kas mēs esam. Tā veido mūsu tagadni, tātad arī nākotni. Arī tad, ja šodien tas, ko darījām vakar ir kļuvis par kaunu un negodu. Arī tad, ja to nožēlojam vai vēlamies aizmirst. Pagātne ir tā, kas ļauj tagad un rīt kļūt par labākiem vai arī … sliktākiem. Tas  atkarīgs tikai no mums pašiem un tā, ko mēs ar šo bagāžu darām. Vismaz situācijās, kad tas tiešām ir atkarīgs no mums pašiem. Taču ne vienmēr tas tā ir. Vēsture, un arī šodien notiekošais rāda, cik viegli dažs labas spēlējas ar tautu likteņiem, brīvību un cilvēku dzīvībām. Tad pienāk brīdis, kad tava pagātne tevi var iznīcināt.

To zina arī Jūlijas Jakovļevas retro romānu sērijas “Glabāt mūžīgi” galvenais varonis – Sanktpēterburgas milicijas izmeklētājs Vasīlijs Zaicevs, kurš savu pagātni noslēpis tik rūpīgi, ka pat šīs romānu sērijas pēdējā grāmata “Debesis dimantos” to neatklāj un atstāj lasītāju ilgās pārdomās par to, kas tad īsti ir šis varonis, vai viņš ir tas, par ko uzdodas. Taču viens ir noteikti ir skaidrs – Zaicevs cīnās pret netaisnību un tiem, kuru dēļ dzīvību zaudējis kāds cits. Viņš meklē slepkavu. Arī tad, ja viņiem to neviens to nelūdz. Taču šoreiz viņam jāatrod arī noslepkavotas kinoaktrises dienasgrāmata, par kuru interesējas ne tikai viņa priekšnieks, bet arī valsts drošības iestādes. Kas izlasāms šajā dienasgrāmatā un kurš noslepkavojis vēl pavisam tik slaveno aktrisi Varju Meteļu? Vai pie vainas mantkāre, mīlas kaislības? Vai varbūt jaunās valsts dibinātāju noslēpumi?

Jūlijas Jakovļevas trešais šis sērijas romāns turpina niansēti skicēt jaunās Padomju Krievijas portretu. Tas nav smalks, romantiski aizplīvurots attēls. Tas ir skaudrs, reālismā balstīts portretējums, kas ļauj saskatīt gan neglītas kārpas, gan rētas, gan ciešanu un skumju ievilktas rievas, un ļaunā smīnā sastingušu vienaldzību, varas un atriebības kāri. Taču ja jau pagātne, tad pagātne. Romānā iespējams ieraudzīt arī laiku īsi pirms. To atklāj mirušās aktrises dienasgrāmata, kas ļauj ieskatīties Krievijas impērijas norieta fāzē. Tā ļauj saskatīt pagātnes vaibstus, uz kuriem veidojusies valsts jaunā seja. Smaržo pēc cigāriem, izsmērētas lūpu pomādes un alkām pēc greznības, sakariem, varas.

Autore ļauj ieskatīties tā laika kino industrijā notiekošajā, kur vējo nežēlīga konkurence ne tikai režisoru un aktrišu starpā. Šajā konkurences cīņā viss notiek gluži tāpat kā jaunajā valstī. Liela nozīme ir blatam un ietekmīgiem kontaktiem varas gaiteņos. Gaisā virmo Holivudā pabijušā Sergeja Eižensteina vārds un ļoti daudzi vēlas ja ne viņu pārspēt, tad vismaz būt vienā līmenī ar viņu. Taču tikpat sajūtami kā iepriekšējos romānos parādās fakts, ka cilvēks ir bezvērtīgs un to nemaina ne  jautras filmas uzņemšana, ne slavenu vārdu piesaukšana. Tas ir tikai milisekundes jautājums. Jebkurš, kam rokās nonāk atbilstoša informācija, sevišķi jau pagātnes noslēpumi, var kļūt par citu cilvēka likteņu lēmēju.  Un katrs šai valstī grib izdzīvot. Jautājums – par kādu cenu?

Man romāns patika. Autore spēj noturēt lasītāja interesi. Taču mazliet esmu dusmīga. Viņa ļauj izgaist visām sievietēm kas kaut kādā veidā parādās Zaiceva dzīvē. Šajā romānā vispār neparādās. Ļoti cerēju, ka iepriekšējā romānā iepazītā Zoja paradīsies arī šajā romānā, bet autore, it kā kaitinādama, vienā teikumā piemin viņas vārdu un viss. Palika tāda dīvaina nepierakstītas lapas sajūta.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>