Carpe diem!

augusts 2020
P O T C P S Sv
« Jūl   Sep »
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Historia

Hetere Morisa “Cilkas ceļojums”

300x0_cilkascelojums_978-9934-0-8765-3_1“Padomju karavīru vērstais holokausts pret koncentrācijas nometnē izdzīvojušajām ebreju sievietēm”. Tā vai mazliet citādi skanēja kāda pētījuma nosaukums, ko Holokaustam veltītā konferencē prezentēja kāda amerikāņu zinātniece. Toreiz konferencē bija ne mazums lietu, kas man bija jaunums un pat pārsteigums. Taču šis pētījums mani pārsteidza. Es ne reizi nebiju aizdomājusies par to, ka brīdī, kad karš beidzās un tika atvērti koncentrācijas nometņu vārti, ieslodzītajiem vajadzētu satraukties par savu dzīvību. Kino un arī literatūrā biju lasījusi par atbrīvošanu un man bija radies priekšstats, ka tajā brīdī ieslodzītie beidzot varēja justies droši. Tomēr tā nebija. Simtiem sieviešu izvaroja. Tie paši atbrīvotāji. Jo uzskatīja, ja jau esi dzīva, tad esi sadarbojusies ar nacistiem. Nevienu neinteresēja šo sieviešu piedzīvotās šausmas. Padomju armijas karavīri varmācīgi viņas piesmēja. Vecākas sievietes steidza piedāvāt sevi jaunu meiteņu vietā, lai tikai pasargātu un paglābtu no tā, ko nacisti bija aiztaupījuši. Solītās brīvības vietā viņām nācās piedzīvot jaunu netaisnību. Ne viens viņas neaizstāvēja, bet varmākas nesodīti turpināja dzīvot. Kāds padomju armijas ģenerālis, pēc sūdzību saņemšanas, attaisnoja savus karavīrus, sakot, ka vīri sen nebija redzējusi un baudījuši sievieti, līdz ar to nostrādājuši dabiskie instinkti. Daudzas šo nesavaldīto instinktu rezultātā vēlāk laida pasaulē nemīlētus bērnus, bet citas sajuka prātā, bet citām nācās izdzīvot vēl vienu nometni.

Heteras Morisas romāns “Cilkas ceļojums” ir pirmais literārais darbs par holokausta tēmu, kur tiek runāts par to ebreju sieviešu likteni, kuras izdzīvojas nacistu koncentrācijas nometnē. Šī romāna galvenajai varonei Cecīlijai jeb Cilkai Kleinai Otrā pasaules kara beigas un atbrīvošana no koncentrācijas nometnes nav jaunas, laimīgas, cik nu tas ir iespējams pēc nometnē pieredzētā, dzīves sākums. Viņai jādodas uz nākamo nometni, kur nākas atcerēties un izjust no jauna necilvēcību, varmācību, izvarošanas  un visu pārējo, ko Cilka vislabprātāk būtu aizmirsusi. Cilkas vaina – dzīves alkas un prasme izdzīvot, pakļaujoties varmākam, jo citu iespēju jau nav. Nevienu neinteresē, ko pārcietusi šī jaunā sieviete, galvenais ir viņu sodīt, jo viņa izdzīvoja. Tagad, nonākot gulagā, viņa, atšķirībā no citām sievietēm, zina, kas viņas sagaida un tādēļ raisa neizpratni citās sievietēs, taču laika gaitā Cilka, pateicoties savai uzņēmībai, gaišajam prātam, labsirdībai un godīgumam iekaro ne tikai savas barakas, bet arī nometnes ārstu un vadības cieņu.  Šķiet viņu vada divi mērķi: izdzīvot un palīdzēt citiem, par spīti apkārt valdošajai tumsai, varmācībai un aukstumam.

Par spīti tam, ka grāmata skar ļoti smagu tēmu un pilnībā ataino gan koncentrācijas, gan gulaga nometnēs notiekošo, tā ir ļoti sirsnīga un gaiša. Es to pat nosauktu par cilvēkmīlestības manifestu. Viena no tām grāmatām, no kurām grūti atrauties, kamēr nav izlasīts pēdējai teikums. Noteikti iesaku izlasīt ikvienam domājošam cilvēkam, kas saprot, ka bez pagātnes nebūtu iespējama tagadne un arī nākotne. Stāsts par paaudzi, kam bija jāizcieš tik daudz, lai mēs būtu tie, kas esam. Tas nav tikai ebrejietes Cilkas stāsts, tas ir arī latviešu, lietuviešu, čehu, slovāku un citu deportēto sieviešu stāsts.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>