Carpe diem!

janvāris 2020
P O T C P S Sv
« Nov   Feb »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Historia

Anna Gavalda

300x0_atzisanas_978-9934-0-8157-6Mazs zēns sēž tēvam uz pleciem, sit plaukstas un smejas. Kafejnīcā pie galdiņa sēž Viņš un Viņa. Rūgteni smaržojot dziest kafija, bet viņi to nemana. Iegrimuši viens otrā. Skaļi smejoties parkam cauri iziet meiteņu bariņš. Viens otru balstīdams nedrošā gaitā aiziet divi seniori. Eleganta kundzīte un sirms kungs. Dzidra asara uz skumjas gaišmates vaiga…

Katru dienu mēs satiekam cilvēkus. Tie nāk mums pretī, paiet garām, uzsmaida. Nejauši sastapušies skatieni. Smaids. It kā nejauša satuvināšanās un… attālināšanās. Mēs veidojam priekšstatus, izdomājam savus stāstus par viņiem un viņu dzīvi. Taču mums nav ne mazākā priekšstata par to, kāda tā ir patiesībā. Mēs nezinām, kas viņus iepriecina un nezinām, kas viņiem liek skumt. Mēs varam tikai iztēloties.

Stāsti par cilvēkiem. Par viņu vājībām, zaudējumiem, sāpēm un cerībām. Tieši tādi ir arī franču rakstnieces Annas Gavaldas stāsti, kas apkopoti krājumā “Atzīšanās”. Stāstu krājumā apkopoti septiņi stāsti, kas ļauj ielūkoties septiņu dažādu cilvēku likteņos. Gavalda prasmīgi iepazīstina lasītājus ar savu stāstu varoņiem, ļaujot iepazīt viņu raksturu, vēlmes, ilgas un sāpes. Sāpes ir tās, kas cilvēku padara vāju. Tās liek saplaisāt rūpīgi veidotajam ārējajam tēlam, ko ik dienas redz apkārtējie, gan tie ko satiekam ik dienas, gan tie, ar kuriem tikai garāmejot pārmīti pavirši skatieni. Sāpes atkailina, satriec, biedē un ļauj izprast, raisot visdziļākās empātijas pret ikvienu no grāmatas varoņiem, neatkarīgi no tā, kas šīs sāpes radījis. Sāpes rada vientulība, nepiepildītas ilgas, tuvinieku zaudējums, aizvainojums… sāpes ir kā daudzsejaina dieviete, kas apciemo ikvienu. Neviens no tām nav pasargāts. To savos stāstos izstāsta Anna Galvada. Tomēr tie nav tikai skumji un sāpju caurvīti stāsti. Šīs rakstnieces stāstos mīt gaišums un cerība. Cerība un ticība labākai nākotnei. Tas nomierina un raisa pozitīvas emocijas. Tas ļauj pieņemt sāpes, kuras ir neatņemama dzīves daļa. Visi šie stāsti ir apliecinājums tam, cik svarīgi ir turpināt dzīvot, pieņemt visas dzīves krāsas, piedot un atvainoties, tiekties pēc mīlestības, draudzības un emocionālas tuvības. Šie stāsti liek saņemties un nezaudēt cerību.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>