Carpe diem!

novembris 2019
P O T C P S Sv
« Okt    
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930  

Historia

Lelde Kovaļova

bezvests-pazudusasEs vienmēr ar interesi lasu jauno latviešu autoru darbus. Jo viņi ir izdarījuši to, ko es tā arī neesmu sadūšojusies izdarīt – tikt pie savas grāmatas. Tādēļ, lai arī kāds būtu mans subjektīvais viedoklis par katru konkrēto darbu, es apbrīnoju ikvienu, kam ir pieticis dūšas, pašdisciplīnas, apņēmības un ticības sev, lai realizētu savu sapni. Tādēļ visdziļākais cieņas apliecinājums ikvienam jaunajam autoram.

Viena no tiem, kas ir ticējusi sev un uzdrošinājusies darīt to, par ko jau sen ir sapņojusi, ir romāna “Bezvēsts pazudušās” autore Lelde Kovaļova. Jāatzīst, ka šo debijas romānu var uzskatīt par diezgan spēcīgu pieteikumu latviešu detektīvžanrā. Aizraujoši, intriģējoši, mazliet mistiski un ar tādu kā nelabumu uzdzenošu sajūtu. Kaut kas, kas piemīt arī Leldes Kovaļovas iedvesmas avotam jeb tādam kā guru – vācu rakstniecei Šarlotei Linkai.  Jā, romānā “Bezvēsts pazudušās” šī nelabuma sajūta uzvirmo ne vienu reizi vien un pavisam negaidītos brīžos. Šeit nav runa par parastu nelabumu. Tas vairāk ir kāds prāta mežģis, ko rada teksts. Kā teiktu kāda mana paziņa: Šitas, nones jumtu!  Detektīvs, kas mazliet nones jumtu, iebelž pa smadzenēm un liek uzdot sev  jautājumus – pat ļoti neslikti debijas romānam.

Jāsaka gan, ka romānā ir manāmas šādas tādas nepilnības. Piemēram, dažu romāna varoņu tēls nav līdz galam nostrādāts. Nezinu, kāpēc autore tik krāšņam tēlam kā Liza liek romāna beigās izbalēt.  Konflikts ar klasesbiedrenēm un tā atrisinājums nelika noticēt, pārāk viegls happy end. Bet var jau būt, ka sešpadsmit gadi pedagoģijā un seši no tiem skolā, kur mācās bērni ar uzvedības traucējumiem, paaugstinātu agresivitāti un emocionalitāti,ir atstājuši zināmas sekas, ko sauc par profesionālo kretīnismu un es tikai piesienos. Tāpat īsti ticam nav arī Vladimira un Anastasijas attiecību sarežģījumu atrisinājumam. Tur varēja labāk, daudz labāk. Un viss liecina, ka autorei ir iekšā gan spēšana, gan varēšana. Tādēļ mazliet žēl, ka redaktore viņu mazliet vairāk nepadricelēja. Taču jāatzīst, ka romāna galveno sižeta līniju un intrigu Lelde Kovaļova godam notur tajā pašā līmenī līdz pat romāna beigām.

Noteikti novēlu autorei turpināt iesākto, pilnveidoties, augt un nezaudēt krampi! Lelde, raksti par tiem desmitiem un simtiem, kas tā arī sev nenotic un nesadūšojas!  :)

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>