Carpe diem!

novembris 2019
P O T C P S Sv
« Okt    
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930  

Historia

Dace Judina

cietaks-par-dimantuTumšsarkanie, līdz pleciem garie, viegli cirtainie mati atrisuši vējā, viņa uzjautrinās – par ko vai kuru, to neviens nezina, – bet zaļpelēko acu dzīlēs dzirkstī sīksīkas zeltainas dzirkstelītes. Tā bija viņa paša uzņemta bilde…

Šķiet, kāds ir iemīlējies Annā Elizabetē. Tā pa īstam! No visas sirds! Par to vēsta ik vārds, ik rindiņa, ik sīkums, ko bildētājs piefiksējis. Tas, kurš starp daudzajām maskām un veidoliem spējis pamanīt viņas patieso būtību. Cilvēks, kurš, iespējams, spēj akceptēt Annu Elizabeti tādu, kāda viņa ir, nemēģinot iebāzt kādā tikai pašam izdevīga un pieņemamā rāmīti.

Vai šis kāds ir Miks Kaķītis. Tā vismaz vajadzētu būt. Kā ne kā kopš abu kāzām un medusmēneša, kas vainagojās ar Lielā Pelēkā medībām, nemaz tik daudz laika nav pagājis. Domājat šis mīlas spārnotais jūsmotājs ir Annas Elizabetes cienītais vīra kungs? Varbūt… varbūt…

“Tu tiešām nevari vienkārši baudīt dzīvi Pūču salā? Dzīvot mājās, lasīt grāmatas, skatīties labas filmas, pa reizei uztaisīt kādu teātra izrādīti, nevis dauzīties apkārt pa pasauli, meklējot nelaimes pār savu galvu? Nu, kāpēc tu nevari veltīt laiku jūsu dzimtas hronikai – palīdzēt baronesei, citādi viņa viena rokas cauri mūžseno papīru kalniem?…”

Taču kādam citam liekas, ka Annas Elizabetes vieta ir mājās pie pavarda, bet no noziegumu izmeklēšanas jāatturas. Tā teikt jāpieturas pie principa Kinder, Kueche, Kirche. Trīs lietas, kuras piedienas kārtīgai sievai. Vai šis runātājs maz nojauta, ka kādam šī principa piekritējam nāksies meklēt Annas Elizabetes palīdzību? Vai šo vārdu autore varētu būt Mātes kundze, kurai Annas Elizabetes ņemšanās ar slepkavniekiem allaž bijusi kā dadzis acīs. Varbūt… varbūt…

Uz teātra skatuves, prožektoru gaismās, visu acu priekšā tiek nogalināta starptautiska kosmētikas koncerna spīdeklis – labākā izplatītāja, balvas Dimanta zvaigzne ieguvēja. Kāds slavas  un pētniecības nolūkā steidz manipulēt ar saviem darbiniekiem, diemžēl ir tādi, kas tām aklā paklausībā ļaujas, zaudējot visu, kas bijis kā vērts. Pa Pūču salu salu ložņā Muša, kas savām melnajām peciņām steidz apgānīt to, kas citiem svēts. Nabadziņš, nezināja, ko sataisījies aptaisīt! Ticiet man, ātri tika apgaismots, pēc visas likuma bardzības! :)

Ko Anna Elizabete? Izklaidējas. Mainās, maskējas un kož līdz kaulam! Neviens nav  pasargāts, jo izrādās, ka bieži vien cilvēkiem labsirdība, laipnība un rūpes ir kas pilnīgi pašsaprotams, kas tāds, kas viņuprāt viņiem vienkārši pienākas pretī nedodot pilnīgi neko. Diemžēl, šie cilvēki bieži vien izrādās tie paši tuvākie, tie kuru attieksme var ievainot visskaudrāk. Tādēļ Anna Elizabete ir sākusi bruņoties, jo vīs pācem para bellum – gribi mieru, gatavojies karam. Jāsecina, ka Anna Elizabete, lai arī ne bez vilšanās un sirdssāpēm, noteikti nav zaudētāja. Neļaujot sevi sabradāt, cieņu un tos, kuri ir tavējie, zaudēt nav iespējams. Tādēļ… galvu augšā un… ar zobu pret zobu! Protams, jāatceras par vēl kādu senu romiešu teicienu – aurea mediocritum jeb par zelta vidusceļu, lai nesanāk pāršaut pār strīpu.

Dace Judina kā ierasts ir radījusi lielisku, aizraujošu lasāmgabalu, kas izklaidē, ievelk un no visa spēka “bliež pa olām”. Atvainojos, par paprasto izteicienu, bet es nespēju atrast piemērotāku apzīmēju rakstnieces unikālajai spējai izgaismot lietas, kas mūsdienu sabiedrībai godu nedara. Viņa izsmej absurdo, melīgo un liekulīgo. Viņa nolikusi malā samta cimdus, bet kā ar mietu bliež – tu zodz, tu skrien pakaļ tukšai slavai, tu melo, tu iekāro to, kas nav tavs! Ikvienam top skaidrs, ka paša iedomātais perfektais grims, patiesībā izrādās pamatīga mēslu kārta, kas ne tikai pārvērš seju neglītā vieplī, bet arī nelāgi ož.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>