Carpe diem!

oktobris 2019
P O T C P S Sv
« Jūl   Nov »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Rūta Hogana

glabatajsCik bieži jūs kaut ko atrodat? Pludmales smiltīs zvīguļojošs auskars, uz trotuāra nokritis plīšu lācītis, no mēteļa notrūkusi poga ir kas pavisam ierasts, bet vai esat atraduši ko neparastu? Ko tādu, ko nevajadzētu atrast aizmirstu vilcienā, uz soliņa vai kur citur. Cepumu kārbā ievietoti nelaiķa pelni, dārgs saderināšanās gredzens vai kāda cita lieta, ko kāds cītīgi meklē visu savu dzīvi, bet cits atviegloti uzelpo brīdī, kad konstatējis, ka konkrētā lieta gājusi zudībā.

Rūtas Hoganas romāna “Pazaudēto lietu glabātājs” galvenai varonis Entonijs Pardū arī reiz pazaudēju ko svarīgu, ko tādu ko viņš turpina meklēt līdz savam pēdējam elpas vilcienam, bet tā arī nekad neatrod. Taču viņš atrod daudz citu lietu. Un nespēj tās atstāt tur, kur tās atrastas. Ja nu kāds tās meklē, ja nu kādam tās ir tikpat svarīgas kā tas, kas zudis viņam. Tomēr, lai kā viņš cenšas atrast atrasto lietu īpašniekus, viņam tas neizdodas. Tā Entonijs kļūst par pazaudēto lietu glabātāju. Viņš tās sanumurē, marķē un pieraksta katalogā.

Kaut kur tai pašā pilsētā mīt Jūnisa. Un vēl ir Spridzinātājs. Dienā, kad Jūnisa satika Spridzinātāju, bija viņas dzīvē pati laimīgākā diena. Viņi satikās todien, kad Entonijs pazaudēja pilnīgi visu, kas viņam kaut ko nozīmēja. Todien Jūnisa kaut ko atrada. Kaut ko, kas piederēja Entonijam. Atrada un aiznesa sev līdz. Kā talismanu. Dienā, kad Jūnisa pazaudēja Spridzinātāju, Entonijs satika Lauru.

Arī Laura ir pazaudējusi kaut ko pavisam svarīgu. Laura ir pazaudējusi sevi. Pazaudējusi un nespēj vairs atrast. Entonijs un viņa māja Laurai ir patvērums un miera osta. Vieta, kur uzelpot. Laura neuzticas sev un cilvēkiem. Taču tieši viņai pēc Entonija nāves pazaudētās lietas jāsaved kopā ar to īpašniekiem. Protams, tikai tādā gadījumā, ja viņi vēlas atgūt zudušo.

Katrai lietai ir savs stāsts. Par notikumiem, cilvēkiem un likteņiem. Cilvēki satiekas, to dzīves saskaras, gaisā novirmo kas īpašs un piedzimst brīnums. Vai Laurai izdosies? Vai viņa atradīs to ko zaudējusi un vai viņai būs pa spēkam izpildīt Entonija pēdējo gribu?

Ļoti rimts un mieru nesošs romāns, kas ļauj atklāt noslēpumus un iedvesmo. Romāns, kuru lasīt ir tīrā bauda. Tas nes līdzi tādu kā mīlīgu omulību un no iekšienes nākošu siltumu, kas sasilda un mierina. Laba lasāmviela rudenī, kad gluži neviļus ieslīgstam saldsērīgā apcerēs un piezogas skumjas. Jo skumjas ir jāizskumst… gluži tāpat kā grāmatas ir jālasa…

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>