Carpe diem!

oktobris 2019
P O T C P S Sv
« Jūl   Nov »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Jūlija Jakovļeva

mednieksMums, Latvijas iedzīvotājiem, jau sen vairs nav noslēpums, cik nežēlīgi bijuši tie sauktie Staļina laiki, kādu postu tie nesuši dažādām nācijām, cik daudz cilvēku šajā laikā samalti varas dzirnakmeņos. Mūsu zemi šīs dzirnas sasniedza 1940. gadā, taču Krievijā tās savu maļamo malušas jau krietni agrāk. Laikā, kad Latvijā cilvēki sāka baudīt to, kā tas ir dzīvot un pašiem būt noteicējiem saviem valstī, Krievijā cilvēki baidījās izteikt kādu lieku vārdu un pievērst sev lieku varas iestāžu uzmanību. Pasargāts nav neviens! Visniecīgākais noslēpums var izrādīties nāvējošs, bet atgriešanās no vietas, kur neviens nedodas no laba prāta, nes līdzi neuzticēšanos un vientulību, jo visu acīs automātiski esi kļuvis par nodevēju.

Jūlijas Jakovļevas romāns “mednieks tieši virsū skrien” ataino 1930. gada Ļeņingradu. Valstī notiek lielā “tīrīšana”. Ikviens, kas valdošajai varai šķiet aizdomīgs tiek pakļauts dažādām eksekūcijām. Neviens nav pasargāts. Ne milicijas darbinieks, ne ietekmīgs partijas darbonis. Milicijas izmeklētājs Zaicevs ir pārliecināts, ka viņš atrodas drošībā, ka viņa biogrāfijā “tīrītāji” nespēs atrast nekā aizdomīga. Viss, kas slēpjams, noslēpts. Viņš godprātīgi dara savu darbu un viņa profesionalitāte ļāvusi atklāt daudz noziegumu. Tomēr pasargāts nav neviens! Tikai brīnums jeb valdošai varai netīkams un baiss noziegums paglābj Zaicevu no tīrītāju ķetnām, un viņš atgriežas darbā. Taču kolēģu sejās neatmirdz atkalredzēšanās prieks un Zaiceva klātbūtnē apklust sadzīviskas sarunas un joki. Viņš ir kļuvis par izstumto. Bet Ļeņingradā plosās slepkava – mākslinieks, kura noziegumi ir pārdomāti līdz pēdējai detaļai. Izpildījums Ermitrāžas cienīgs. Nevienu, izņemot Zaicevu tas neinteresē, bet viņš kā pēdas saodis asinssuns nespēj apstāties un atklāj noslēpumus, kas var kļūt bīstami ne tikai viņam vienam.

Jūlija Jakovļeva ļoti sajūtami apraksta konkrēto laikmetu, ļaujot to sajust ar katru ādas poru un izgaršojot līdz mielēm. Reizumis lasot var sajust, kā uz skausta saslienas matiņi un miesai pārskrien tirpas. Šī nežēlīgā varas mašinērija, cilvēka bezspēcība un niecīgums. Un atziņa, ka mums patiesībā ir ļoti paveicies, ka šie laiki ir pagājuši. Autore veiksmīgi ataino situāciju, kurā nokļuvis varoni. Lasītājs pats uz savas ādas izjūt galvenā varoņa iekšējo cīņu, ļauties plūsmai un izvēlēties vieglāko ceļu vai arī palikt uzticīgam savai pārliecībai un vērtību sistēmai. Ne katram tas ir pa spēkam. Tieši tādēļ galvenais varonis lasītājam ir tik empātisks. Liels grēks būtu nepieminēt mīklainos noziegumus, kurus nākas atrisināt izmeklētājam Zaicevam. To atainojums uzdzen neomulīgu sajūtu, bet tajā pašā laikā iekvēldina pat viskūtrākā lasītāja pēddziņa maņas. Zaicevs ir tik simpātisks tēls, ka ikviens, kas pieķēries šim romānam, automātiski kļūst par viņa sabiedroto.

Lielisks laikmeta atainojums, intriģējošs noziegums un lasītājam simpātisks galvenais varonis. Grāmata, kas aizvedīs nervu kutinošā ceļojumā laikā.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>