Carpe diem!

jūlijs 2019
P O T C P S Sv
« Jūn   Okt »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Historia

Dženifera Bārkere Vūlgere, Rodžers Dž. Vūlgers

300x0_dievietetevi_978-9934-0-7997-9Sievietei būt ir grūti. Mūsdienās publiskajā telpā arvien biežāk tiek runāts par to, kādai jābūt īstai sievietei. Cik sievišķīgai viņai jābūt, kā jāuzvedas, jāizskatās, kā jāreaģē uz dažādām lietām. Sieviete dieviete, sieviete velns. Uzticamā laulātā draudzene, draiska mīļākā, aizrautīga sarunu biedrene, mīloša māte, utt. Par dārgu naudu tiek piedāvāti sievišķības apgūšanas kursi, sporta un uztura programmas perfektam augumam, bet, lai viss būtu pavisam ideāli, neiztikt bez intīmā fitnesa. No sievietes tiek prasīts ļoti daudz. Ikviens, kam nav slinkums, ir gatavs sniegt padomu, kritizēt un aizrādīt. Nav viegli būt sievietei. Taču visgrūtāk ir šajā visu prasību un noteikumu jūklī sievietei ir sajusties laimīgai un dzīvot saskaņā ar sevi, savu dabu.

Vai tā tas ir bijis vienmēr? Kā mēs vispār līdz kaut kam tādam esam nonākuši, ka ikviens var likt sievietei sajusties nepareizai, neīstai un vainīgai par to, ka neietilpst kādā sabiedrības uzliktajā rāmītim. Kāpēc mēs vispār ļaujam sevi smacēt? Par to arī amerikāņu psihoterapeites Dženiferas Bākeres Vūlgeres un viņas vīra psihologa un psihoterapeita Rodžera Dž. Vūlgera kopdarbā – grāmatā “Dieviete tevī. Mūžīgo mītu atbalsis mūsdienu sievietes dzīvē”.

Pirmkārt, jau vēlos uzsvērt, ka grāmata balstīta uz diezgan pamatīgiem pētījumiem un abu autoru pieredzes, kas viņu izvirzīto teoriju un piesauktos faktus padara visai loģiskus un vērā ņemamus.

Šī grāmata mani uzrunāja divu iemeslu dēļ. Pirmais visai pragmātisks – man kā sievietei, kas principā neatbilst nekādiem rāmjiem un standartiem, bija cerība, ka šajā grāmatā izlasīšu ko tādu, kas apliecinās manu pārliecību, ka visus standartizētājus, moralizētājus un nelūgta viedokļa paudējus droši varu pasūtīt uz poda. Ik pa laikam nācies dzirdēt, ka esmu par skaļu, par emocionālu, pārāk lempīga, pārāk atklāta un tieša, agresīva, bravūrīga, un velns viņu zina kāda, bet, vadoties pēc visa teiktā, neesmu sievišķīga sieviete. Otrs iemesls – mani uzrunāja tas, ka grāmatā sievietes tiek aplūkotas caur sešu antīko dieviešu prizmu.  Man kā cilvēkam, kas reiz četrus gadus cītīgi studējis visus antīko dievu radurakstus, ne tikai latviešu, bet arī latīņu un sengrieķu valodās, šī grāmata šķita ļoti intriģējoša.

Jāatzīst, ka sākumā grāmatu lasīt bija diezgan pagrūti. Pirmās sešdesmit lapas pat kaitināja, taču tad jau biju iegājusi azartā un centos saprast, kura no sešām antīkajām dievietēm ir tā, kas mani vada un dancina pēc savas stabules. Grāmata ļāva uz zināmām lietām paskatīties no cita skatu punkta. Ja godīgi es nekad līdz galam nebiju aizdomājusies, ko tad īsti nozīmē Homēra kaismīgais izsauciens: “Nihil feminai pestielentius – nekas nav postošāks par sievieti!“. Grāmata salika punktus uz “i” un atklāja, ko īsti šis teiciens sevī slēpj un cik ļoti tas ir ietekmējis sievietes lomu sabiedrība cauri daudziem gadu simteņiem.

Šī grāmata noteikti ļauj mazliet vairāk iepazīt sevi, saprast, kāpēc rīkojamies un reaģējam tieši tā un ne savādāk. Lasot šo grāmatu, sajutos kā pēddzine, kas cenšas atklāt pati sevi un noskaidrot, kas tad es īsti esmu? Gudrā un atbildīgā Atēna, sportiskā, brīvību mīlošā Artemīda, varas un partnerattiecību dieviete Hēra, draiskā pavedinātāja Afrodīte, rūpīgā māte – Demētra vai mistiskā Persefone. Visas šīs dievietes mīt ikvienā sievietē. Tikai, kura ir pati spēcīgāka un kura bailīgi noslēpusies baidās izdvest kādu skaņu. Starp citu, to noskaidrot ļauj arī grāmatā ievietotais tests, kas kārtēji reizi pierādīja, ka esmu savā pārliecībā alojusies. Lai cik ļoti es nebūtu pārliecināta, ka mana vadoša dieviete ir Atēna, nācās secināt, ka manu dzīvi nosaka tieši draiskā nebēdniece Afrodīte (24 punkti), kurai pa pēdām sekoja Demētra (23 punkti), kas ir visai likumsakarīgi, jo mātes loma šobrīd man ir ļoti aktuāla.  Taču apskatot testa rezultātus secināju, ka esmu sieviete, ko var uzskatīt gandrīz par pašu pilnību, ja ne gluži par ideālu, jo arī Atēnai, Hērai un Artemīdai manā raksturā un dzīvē ir liela noteikšana, katra ir tieši 20 punktus stipra. Tikai nabaga Persefone sēž kaut kur dziļi zemapziņā un iespējams nokaunas par saviem 13 punktiem, kam gan arī atradu visai loģisku un saprotamu skaidrojumu. Līdz ar to tagad vēl ar lielāku pašapziņu stūrēju cauri dzīvei, jo… Ko Tu DIEVIETEI padarīsi? :)

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>