Carpe diem!

jūnijs 2019
P O T C P S Sv
« Mai   Jūl »
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Historia

Eve Hietamies

Tetis uz pilnu slodzi (1)Reakcija uz divu strīpiņu parādīšanos grūtniecības testa loksnīte mēdz būt dažāda. Kāds lēkā no prieka, cits grib bēgt prom, vēl kāds vienkārši noģībst no šausmām, bet galu galā lielākā daļa sāk gatavoties svarīgajam notikumam. Gluži tāpat kā reakcija uz grūtniecības faktu, arī gaidas par to, kāda tad izvērsīsies ģimenes ikdiena kopā ar bērnu ir atšķirīga. Pavisam viennozīmīgi ir tas, ka atšķirsies tas, kādu šo ainu iztēlojas vīrietis un kādu sieviete.

Somu rakstnieces Eve Hietamies romāna “Tētis uz pilnu slodzi” galvenajam varonim Anti Pasenenam, gaidot sava pirmdzimtā ierašanos pasaulē, bija pilnīgi skaidrs ģimenes lomu sadalījums. Viņa sieva Pija ar bērnu paliks mājās, bet viņš…

Es būtu izmantojis tās astoņpadsmit un tad vēl tās
sešas tēva atvaļinājuma dienas, kā to visi vīrieši dara. Pēc
tam es, lepnumā piepūties, sēdētu darbā un plātītos, ka
puika jau notur galviņu un šim patīk zilā, pīkstošā Miki-
pele.
“Es būtu izmantojis tās astoņpadsmit un tad vēl tās sešas tēva atvaļinājuma dienas, kā to visi vīrieši dara. Pēc tam es, lepnumā piepūties, sēdētu darbā un plātītos, ka puika jau notur galviņu un šim patīk zilā, pīkstošā Miki-pele. (…)Sestdienās mēs visa ģimene dotos uz Austrumu centra Citymarket iepirkt pamperus, maisījumus un putras.(…)Pija vienmēr zinātu, kas puikam tagad nepieciešams. Konsultācijas apmeklējums, vates plāksnītes, zīdaiņu eļļa vai gumijoti paladziņi. Es stieptu iepirkumu maisus un bērna sēdeklīti, būtu šoferis un morālais atbalstītājs. (…) Mēs būtu sasodīti mīlīga ģimenīte drošā, bērniem draudzīgā piekrastes rajonā.”
Tas ir tas ko sagaida Anti. Viņam viss ir skaidrs. Darbā ieplānoti projekti jau gadu uz priekšu, gluži tāpat kā iknedēļas pasēdēšana ar kolēģi alus bāra. Tādēļ brīdī, kad iznākot no dzemdību nama, viņa sieva Pija pasaka trīs vārdus: “Sorry, es to nespēju!”, iekāpj taksī un pazūd nezināmā virzienā viņš pat īsti neaptver, kas notiek. Viņš pat nezina, pie kā vērsties un ko darīt tālāk. Anti nav ne mazākās nojausmas, kā mazuli pabarot, kā par viņu rūpēties un kur iegādāties visu nepieciešamo. Viņam nav ne mazākās nojausmas, kā sauc mātes piena aizstājēju un ikviens, pie kura viņš vēršas ar jautājumu, kur nopirkt mātes pienu, lūkojās viņā ar neizpratni un aizdomām.
Anti pat savos drūmākajos sapņos nebija iedomājies, ka pēc iziešanas no dzemdību nama viņš kļūs par tēvu uz pilnu slodzi. Viņš neko nezina par atraudziņām, kolikām, zīdaiņu krevelēm. Bērna attīstības fāzes, slimības, apģērbu izmēri, robežu novilkšana un rūpes par bērnu 24/7 režīmā nav tas, ko viņš bija gaidījis. Gluži neviļus viņš ir nonācis situācijā, kad vienam jāuzņemas mātes un tēva loma. Un tas ir ellīgi grūti. Bet vai tāpēc jāmet plinti krūmos? Nē taču! Anti drosmīgi metas iepazīt viņam pavisam svešu pasauli, kurā izdzīvot bez humora un veselīgas ironijas nemaz nav iespējams.
“Tētis uz pilnu slodzi” noteikti ir ļoti aizraujošs romāns, kurš sievietēs, kam jau ir bērni, noteikti izraisīs viszinošu smīnu. Ticiet man, ir visai jautri lasīt par vīrieti, kurš iemests sievietei raksturīgā situācijā un vērot, kā tad nu viņš tiks galā. Jāsaka, ka tiek galā tīri labi. Ne tikai ar dēlu Pāvo, bet arī ar māmiņu “brandžu” un sarunām uz rotaļlaukuma soliņa, kas gluži neviļus kļuvušas par svarīgu Anti dzīves sastāvdaļu. Tiek lauzti stereotipi un viņam nākas mainīt uzskatus par māmiņām un viņu ikdienu.
Tomēr, lai arī romāns uzrakstīts ar lielu devu humora, autore nav atstājusi novārtā galvenā varoņa emocionālo pasauli un pārdzīvojumus. Viņa ļoti toleranti ataino to, kā jūtas varonis, viņa priekus, bēdas, skumjas, to kas viņam sāp un ar ko viņš nespēj samierināties.  Šeit nav ne pārspīlējumu, ne pārāk virspusēja ieskata varoņa iekšējajā pasaulē. Viss ir tieši tik daudz, cik nepieciešams un varonis lasītājam ir ļoti empātisks.
Grāmata tiešām ir ļoti aizraujoša, tā liek smīnēt, pasmaidīt un arī skumt, jo man pazīstams ir pilnīgi viss, ko piedzīvojis Anti Pasenens. Vienīgi es esmu sieviete un tiek uzskatīts, ka sievietes šādā situācijā ir izdevīgākā pozīcijā. Vai tas tiešām tā ir? Nezinu. Es vienmēr esmu darījusi to, ko dara Anti – audzinu savu dēlu. Par to vai tas ir grūti, es nekad neesmu domājusi. Es daru to, kas man jādara, gluži kā jebkurš normāls vecāks. Tomēr domāju, ka šo grāmatu droši varētu pievienot jaunā tēta komplektam. Iespējams, ka pēc šīs grāmatas izlasīšanas vīrietim būtu skaidrāks priekšstats par to, kas sagaida viņa ģimeni un cik daudz ir jāspēj cilvēkam, kas viens pats paliek mājās ar zīdaini.
Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>