Carpe diem!

maijs 2019
P O T C P S Sv
« Apr   Jūn »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Historia

Matiass Edvardsons

lejupielādeLielākoties mēs ikviens uzskatām, ka mums ir normāla ģimene. Nu, labi! Gandrīz normāla ģimene, jo prefekts šajā dzīvē nav pilnīgi nekas. Tomēr neviena ģimene nav pasargāta no likteņa triecieniem, zaudējumiem un arī vilšanās. Taču noteikti pats grūtāk jebkurai ģimenei ir pieņemt to, ka kāds no ģimenes locekļiem ir izdarījis noziegumu. Ja šis noziegums ir slepkavība, to pieņemt ir gandrīz neiespējami. Tam ir grūti noticēt, to nav iespējams saprast. Sevišķi grūti tas noteikti ir tad, ja kāds ģimenē savus ienākumus nopelna iestājoties par morāles vērtībām un taisnīgumu.

Zviedru rakstnieka Matiasa Edvardsona romānā “Gandrīs normāla ģimene”  savus varoņus varētu teikt ir nostādījis pat ļoti neveiklā situācijā. Ģimenes galva Ādams Sandels ir mācītājs. Lundā labi pazīstama un cienīta persona. Viņa sieva Ulrike ir ne mazāk zināma Lundas sabiedrībai. Viņa ir veiksmīga advokāte. Un tad vēl ir Stella. Ļoti gudra, ļoti īpaša un ļoti nesavaldīga. Viņa saviem vecākiem sagādā ne mazums raižu. Taču vairāk vai mazāk viss turējies rāmjos. Vismaz tā liekas Ādamam, kurš ar savu ticību tam, ka visu var labot, mainīt un ievirzīt pareizajās sliedēs, izskatās visnaivākais no šīs trijotnes. Laikam jau tieši tādēļ viņam rakstnieks ir ļāvis runāt visvairāk. Vai arī vienkārši viņš ir visatklātākais, gan savās emocijās, gan vārdos. Ziņa, ka viņa meita tiek apsūdzēta slepkavībā, liek Ādamam pārvērtēt sevi, savu ģimeni un visu dzīvi. Notiekošais ir liels pārbaudījums gan viņa tēva mīlestībai, gan mācītāja morālajai stājai. Kurš uzvarēs? Tēvs vai mācītājs? Cik tālu viņš ir spējīgs iet, lai pasargātu savu bērnu.

Romāns ir trīsbalsīgs. Tēvs, meita un māte vēsta par notiekošo, par sekām un cēloņiem. Viņu stāsti viens otru papildina. Tie liek palūkoties uz notiekošo no atšķirīga skatu punkta.  Šī ģimene tiek izķidātā vissīkākajās detaļās, tomēr pat pēc romāna izlasīšanas neatstāj sajūta, ka palicis kaut kas nepateikts vai arī palicis nepamanīts lasītāja vērīgajai acij. Jebkurā gadījumā romāns aktualizē  vairākus jautājumus; Cik labi mēs pazīstam paši sevi un savu ģimeni? Vai mēs pieņemam sevi, savu sievu/vīru un bērnus tādus, kādi esam? Cik liela ietekme uz mūsu ģimenes mikroklimatu ir sabiedrībai un viņu viedoklim par to, kas ir normāls un kas nē? Vai mēs ģimenē esam patiesi viens pret otru?

Šis romāns spēlē pa dvēseles stīgām, mežģī prātu, ievelk pārdomās un neatstājas pat pēc tā izlasīšanas. Es pat teiktu gandrīz normāls romāns, ja vien nesecinātu, ka tajā ir kas vairāk par gandrīz normālu. Autors spēlē ne tikai psiholoģiskas spēlītes ar saviem varoņiem, bet arī ar lasītāju. Jau nedēļu mani neliek mierā kāda mīkla, ko romāns man kā lasītājam sagādāja gandrīz pie pašām beigām. Pamanīju nesakritību abu vecāku notikumu izklāstā. Viņi stāstot par kādu notikumu, pēc kura īsti nerīkojās tā, lai izpelnītos meitas uzticību, atbildību noveļ viens uz otru. Tad nu tagad lauzu galvu par to, vai autors pats ko sajaucis, vai arī kāds no varoņiem cenšas parādīt labākā gaismā. Tikai kurš? Tēvs vai māte? Es balsoju par māti. Gan viņa, gan meita apgalvo, ka tēvs ir pats godīgākais viņu ģimenē. Mani, lasot, neatstāja sajūta, ka tēva stāsts vairāk līdzinās grēksūdzei, līdz ar to nāk no sirds. Māte vēl piebilst, ka vienīgi cilvēki, kas var apmānīt viņas vīru, ir viņa un viņas meita. Māte ir melojusi un krāpusi. Tātad nedodu ne pieci, ka tik pat labi viņa spēj apmānīt lasītāju. Taču tajā pašā laikā gan māte, gan meita uzsver, ka tēvs fanātiski rūpējas par to, lai ģimenes nesmukumus neviens nepamanītu ārpus ģimenes. Tas varētu norādīt uz to, ka melis ir tēvs. Tā nu ik pa laikam prātoju. Kā šķiet jums? Kurš melo?

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>