Carpe diem!

aprīlis 2019
P O T C P S Sv
« Mar   Mai »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930  

Historia

Gunita Lagzdiņa

avots: liepajniekiem.lv

avots: liepajniekiem.lv

Sievietes sajūtas, emocijas un attiecību peripetijas ir lietas, kas interesē un piesaista sievietes. Lai cik mēs necenstos norobežoties no liekas informācijas par citu cilvēku dzīvēm, lai cik mēs skaļi nepostulētu, ka mūs interesē tikai mūsu pašu dzīve, sajūtas un emocijas, mums tik un tā saistoši ir citu sieviešu dzīves stāsti, kaut vai dažādu filmu vai grāmatu formātā. Jā tas tā nebūtu, diez vai tik pieprasīta būtu tā sauktā “dāmu literatūra”. Var jau sevi pasludināt par zvērinātu nopietnās literatūras cienītāju un tikai dziļu domu meklētāju, bet atzīstiet, ir taču tik patīkami, ik pa laikam paņemt, un izlasīt ko labi uzrakstītu un nepavisam ne sarežģītu. Ja vēl rakstītais saskan ar tevis pašas piedzīvoto, sajusto un izsapņoto, tad grāmata ne tikai aizrauj, bet arī iedvesmo un kalpo kā sava veida psihoterapija.

Gunitas Lagzdiņas stāstu krājums “Ieraudzīt varavīksni”, ir viena no šādam grāmatām. Grāmatā apkopoti septiņi stāsti, kuru galvenās varones ir septiņas dažādas sievietes. Katra no viņām ir ar savu raksturu, savu audzināšanu, dzīves pieredzi, attiecību bagāžu un situāciju, kurā viņas atrodas brīdī, kad stāsts sāk savu ritējumu. Gunita Lagzdiņa nekaunas savas varones nolikt tādu izvēlu priekšā, kas viņu turpmāko dzīvi var apgriezt ar kājām gaisā. Sekas šīm izvēlēm var būt visdažādākās. Kādai tās var izpostīt visu, kas līdz šim cītīgi būvēts, citai liktu izkāpt no ierastās komforta zonas, vēl kādai ļautu piepildīt sapņus. Izvēles nav ne pareizas, ne nepareizas. Šajā gadījumā ir runa par katra stāsta varones spēju izvērtēt, kas viņai pašai ir svarīgi, kā tad galu galā viņa vēlas dzīvot tālāk un vai viņa ir spējīga uzņemties atbildību par savām izvēlēm. Šeit runa ir nevien par atbildību pret savu ģimeni un līdzcilvēkiem, bet arī par atbildību pret sevi, saviem sapņiem un vēlmēm. Tas ir stāsts par spēju uzņemties atbildību par savu laimi, esošo vai iespējamo.

Gunita Lagzdiņa savos stāstos ieved lasītāju gan pazīstamās, gan nepazīstamās situācijās, liekot izvērtēt arī pašai sevi, personīgās vērtības skalas un pašas novilktās robežas, un to, cik gatavas mēs esam šīs robežas pārkāpt brīžos, kad to prasa kāda mūsu sapņu realizācija. Tas, kur mēs ieraudzīsim savu varavīksni un vai būsim gatavi tai pieskarties, ir atkarīgs tikai no mums pašām. Stāstu krājums “Ieraudzīt varavīksni” ataino atšķirīgus skatu punktus mēģinot katrai saskatīt savu varavīksni, kas dzīvi padara krāšņāku, un parāda vairākas iespējas, kā šai varavīksnei pieskarties vai nepieskarties, jo varbūt tas nemaz nav nepieciešams.

Viennozīmīgi burvīgs lasāmgabals nedēļas nogalei, atvaļinājumam vai kā manā gadījumā, braucot ceļojumā. Garlaicīgie ceļa gabali paskries nemanot.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>