Carpe diem!

janvāris 2019
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Olivjē Triks

vilka-saurumsTālu ziemeļos, kur reizēm nakts ir tik gaiša kā diena, mīt kāda pavisam sīksta tauta – sāmi. Dēļ pieķeršanās tautas tradīcijām, nodarbošanos ar senču rūpalu – ziemeļbriežu audzēšanu, tiem, kurus vilina attīstība, progress un lielāki ienākumi, viņi šķiet iesīkstējuši un atpalikuši no laikmeta. Sāmu briežaudzētāji savā dzimtajā Lapzemē izjūt arvien lielāku spiedienu no lielo naftas koncernu īpašniekiem, progresa cienītājiem un Hammerfestas pilsētiņas iedzīvotājiem. Vieni vēlas gūt lielāku peļņu, citi būvēt lidostas, rūpnīcas un namus. Vēl citiem traucē brieži, kas vasarā ēnu meklēdami ieklīst pilsētiņā un rada dažādas nekārtības. Visiem nez kādēļ šķiet, ka tieši sāmiem, kas ir Lapzemes pamatiedzīvotāji, jāpiekāpjas un no brīva prāta jāpamet savas mājas un zemes. Daudzi no viņiem ir cietuši no izsmiekla, daudzi padzīti no viņu zemēm un daudzi jau atteikušies no savām saknēm. Taču ir sāmi, kas nepadodas, kas saglabājot tradīcijas meklē progresīvus risinājumus. Viens no tādiem sāmiem ir Eriks Steggo un viņa jaunā sieva Anneli. Taču Eriks iet bojā negadījumā. Vai tiešām tas ir negadījums?  Vai vietējo tik ļoti cienītā ūdenslīdēju profesija tiešām ir tik nevainīga? Vai sāms, kas noliedzis savas saknes var pie tiem atgriezties? Un kāpēc viens pēc otra galus atdod ietekmīgi naftas koncernu pārstāvji? Kādi noslēpumi jāatklāj Ziemeļbriežu policijas jaunākajai darbiniecei Ninai Nasenas?

Olivjē Trika romānu “Vilka jūras šaurums” varētu nosaukt par savdabīgu rēbusi, kur beigās lietas it kā likumsakarīgi izriet viena no otras, taču sākot romānu lasīt tā nemaz nešķiet. Kādā brīdī pat liekas, ka priekšā nolikts vesels pavedienu ņuckulis ar duci pavedienu sākumiem un nav īsti skaidrs, vai galu galā šie pavedieni savienosies. Jāsaka man bija grūti šajā grāmatā ielasīties, bet nespēju to arī nolikt malā, pat tad, kad nelasīju, lauzīju galvu par romānā notiekošo. Iespējams vīriešiem romāns lasās vieglāk, jo visas tās ūdenslīdēju un mednieku lietas, dekompresijas kameras, spiedieni, sniega moči, utt., manā galvā radīja spiediena sajūtu. Taču atmest to visu un pārlasīt virspusēji, bija bail… ja nu palaižu ko būtisku garām.

Viena no tām grāmatām, ko no vienas puses gribas likt nost, bet no otras tu to nespēj izdarīt, jo viņa ir tevi paņēmusi savā varā. Tiem, kam patīk smadzeņu režģi, mežģi un tā īpašā sajūta, ka smadzenes piepamst, patiks. :D

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>