Carpe diem!

janvāris 2019
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Mario Džordāno neatvairāmā tante Poldī

poldiSievietei ir jābūt pamanāmai. Ar rozīnīti. Tādai, kuru nav iespējams aizmirst. Jāsaka gan, ka pat neizmirstamu, neatvairāmu un acīs krītošu sieviešu starpā sastopamas tādas, kas ir pārākas par visām. Ja vēl šīs dāmas ko ir ieņēmušas prātā, viņas neapturēs pilnīgi nekas. Augstas sienas, dziļi grāvji un visa izmēra buldozeri var vien kautrīgi pastāvēt “pie ratiem”. Viena no šādām dāmām ir Vācijā dzīvojoša itāļu izcelsmes rakstnieka Mario Džordāno romāna “Tante Poldī un sicīliešu lauvas” galvenā varone. Tantes Poldī šarmam pretī stāties nespēj neviens un viņa ir neatvairāma visās šī vārda nozīmēs. Tieši tikpat neatvairāma kā Ritas Falkas uzcītīgais ciema policists Francis Oberhofers. Lai gan tantei Poldī, kā jau dāmai un būtnei, kuras dzīslās plūst itāļu kaislīgās asinis ir daudz rafinētāka par lādzīgo Franci.

Tante Poldī uz Latvija atceļoja pagājušās vasaras beigās. Taču es šo dāmu pamanīju jau aprīlī klaiņojot pa Dortmundes vecpilsētu. Viņai paiet garām nebija iespējams. Košas krāsas zaigojošais vāks piesaistīja skatienu un radīja vēlmi palūkoties kas slēpjas zem šī krāšņuma. Nojauta nevīla – izklaidējošs detektīvs ar itāļu šarmu un vācu “Ordnung muss sein” piesitienu. Toreiz, zinot, ka man ceļš tālāk ved uz Beļģiju un Frankfurti un negribot sevi noslogot ar lieku bagāžu, nosolījos tantei Poldī, ka lidojot mājup, pirms došanās uz Dortmundes lidostu, noteikti vēl pēc viņas atgriezīšos. Taču solīts makā nekrīt! Latvijā atgriezos bez šīs šarmantās dāmas. Taču nebiju nemaz pārsteigta, ka jau vasarā pamanīju tanti Poldī koķeti demonstrējam savu labāko apaļumu un pievilcīgās kājiņas tepat no Latvijas grāmatveikalu plauktiem. Un tad tante Poldī spoži nodemonstrēja savu neatvairamību. Sajutos akurāt kā commissario Montana no šī paša romāna.  Jo tante Poldī panāca savu. Noskopojos, noignorēju un neturēju solījumu. Tante Poldī palika grāmatnīcas plauktā. Līdz brīdim, kad paziņa, ar kuru maināmies grāmatām, kādu dienu ar vārdiem: “Es tev te atnesu ko feinu palasīties!”, no somas izvilka “Tante Poldī un sicīliešu lauvas”. Goda vārds vienu brīdi izskatījās, ka tante Poldī uz grāmatas vāka uztaisīja pirueti.

Kas tad īsti ir tante Poldī? Nav noslēpums, ka ja tiek runāts par sicīliešiem un Sicīliju virsroku ņem dažādi stereotipi, kas jau guvuši zināmu vēsturisku auru. Ir ļoti grūti pārliecināt apkārtējos par pretējo. Un varbūt nemaz nevajag… Pašiem sicīliešiem ir joks, par to, ka Dievs radījis zemi. Radīšanas laikā viņš radījis kādu nelielu, bet burvīgu zemes gabaliņu – īstu mākslas darbu. Šis zemes gabaliņš esot bijis tik jauks, ka visi to apbrīnojuši. Un tad Dievs esot radījis sicīliešus… Bet lai sicīlieši neieslīgtu nekam nevajadzīgā pašapmierinātībā, viņš uz Sicīliju atsūta tanti Poldī, kura depresijas un vientulības mākta ir nolēmusi pārcelties no Vācijas uz sava vīra dzimteni un “nodzerties līdz nāvei ar skatu uz jūru”. Kur nu vēl labāku vietu! Pie kājām ir ne tikai jūra, bet arī Etnas vulkāns. Turklāt lielveikals ar iespaidīgu alkohola klāstu burtiski ar roku aizsniedzams.

Tantes Poldī ierašanas nelielajā pilsētiņā jau pati par sevi ir sensācija un kā jau dāma ar rozīnīti viņa, neskatoties uz to, ka tikko nosvinējusi savu sešdesmito jubileju, ātri vien tiek pie bariņa pielūdzēju. Taču Poldī lēmumu doties nāves skavās mainīt nespēj neviens. Taču… Ka tavu jupis! Nāve par Poldī smejas. Tante vēl ir gana dzīvelīga. Taču jaunais un simpātiskais Valentino gan ir pavisam auksts un miris. Tādu viņu arī tante Poldī atrod un kā policijas detektīva meitai viņai ir skaidrs, ka jaunietis pa smilšu taku prom nav devies viss no brīvas gribas.  Policijai atliek stāvēt pie ratiem, jo tante Poldī parādīs kā tās lietas darās! Karā un mīlā visi ieroči labi! Tante Poldī nemaz nevairās likt lietā jebkurus ieročus gan lai atrastu noziedzniekus, gan lai savaldzinātu simpātisko commissario. Ja būs nepieciešams, viņai talkā nāks visa viņas ģimene, kurā kā rādās visi ir bagātīgi apveltīti ar dažādiem talantiem. Tantes sākotnējais nodoms par nodzeršanos līdz nāvei viņus īpaši neiepriecināja, tādēļ viņi visi kā viens bez lielām ierunām iesaistās viņas avantūrās.

Mario Džordāno ir izdevies uzrakstīt aizraujošu, humora pilnu detektīvromānu, kura galvenās varones pievilcību nemazina tas, ka viņa pārkāpusi sešdesmit gadu slieksni. Tante Poldī ir īsts spridzeklis un spridzina kārtīgi! Bagātīga C vitamīna deva un ja ne krampji žoklī no skaļas smiešanas, tad ķiķināšana pie sevis lasot šo grāmatu noteikti ir garantēta.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>