Carpe diem!

janvāris 2019
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Linda Laplante

imagesVājā dzimuma titulu sievietes valkā jau daudzus gadu simteņus. Neskatoties uz to, ka laika gaitā atkal un atkal ir pierādījies, ka sievietes sīkstumā spēj mēroties ar vīriešiem, pat pārspēj tos, vēl arvien šis stereotips ir visai dzīvs. Vēl aizvien kādā daļā sabiedrības valda tendence sievieti uzskatīt par nevarīgāku, neattapīgāku, varbūt pat aprobežotāku. Par spīti acīm redzamajam ir cilvēki, kam izdevīgi šo stereotipu uzskatīt neapgāžamu patiesību. Vai tas tiešām viņiem būtu taisnība? Vai velti par šādu uzskatu errojos?

Lindas Laplantes  romāns “Atraitnes” ir stāsts par sievietēm. Par sievietēm, kuras palikušas vienas, jo zaudējušas savus vīrus. Neskatoties uz vecuma  starpību nevienai no viņām nav bērnu. Nekā, kas būtu palicis pāri no cilvēka, kura dēļ pukstējušas viņu sirdis. Sāpes un zaudējuma sajūta ir neizmērojama. Šķiet visa pasaule sabrukusi un nav nekā kā vērts dzīvot. Taču apkārtējie to negrib respektēt, jo atraitnes iesākumā apciemo policija, vēlāk kriminālās autoritātes. Dārgie aizgājēji nav bijuši kristālskaidri. Uz viņu sirdsapziņas guļ neviens vien sodāms nodarījums, kuram pierādīts, kuram nepierādīts. Nevienu neinteresē, ka trim traģēdijas skartajām dāmām vīru darbi bijuši nezināmi. Likteņa joks vai gudri slīpēts plāns, kas to vairs pateiks? Taču viena no dāmām bez nedalītas policijas uzmanības mantojumā saņem kādu ļoti vērtīgu piezīmju grāmatiņu, kas dāmām ļauj turpināt vīru iesākto, pat viņus pārspēt. Viņām izdodas ne tikai izdarīt to, ko plānojuši viņas vīri, bet arī apvest ap stūri visus, kas uzskatīja viņas par vājo dzimumu, aprobežotām un neattapīgām būtnēm. Brīdī, kad spēlē iesaistās atraitnes, asinskāriem noziedzniekiem neatliek nekā cita, kā pamest Londonu un doties uz siltajām zemēm. Bet mirušie… mirušie dus svētā mierā un negrēko, bet tie… kuri pat miruši grēko un piedēvē sievietēm aprobežotību, maksās dārgi un ilgi.

Linda Laplante savā romānā “Atraitnes” aizved lasītāju spriedzes pilnā piedzīvojumā, kas liek šķirt lapu pēc lappuses un priecāties par dāmu izveicību un visu pārējo “aplauzienu”.  Sevišķi jau tāpēc, ka visi kā viens uzskatīja sevi par gudrākiem esam. Izņemot kādu detektīvu. Detektīva tēls Laplantas romānā tiešām ir ļoti īpašs. Parasti jau šādos romānos, kur iesaistītas kriminālās autoritātes, policija, kāds nežēlastībā kritis detektīvs, lasītājs jūt līdzi arī policijas darbam, detektīvam. Lielākoties šie detektīvi ir simpātiski un lasītājs izjūt pret viņu empātijas. Lindas Laplantas  radītais detektīvs šādas empātijas neradīja, lai arī ar prātu viss bija saprotams.  Autorei viņu izdevies radīt tik nesimpātisku, ka viņš kaut kādā mērā riebjas ne tikai saviem kolēģiem, bet arī lasītājam. Taču pašās beigās tieši šī detektīva dēļ nākas apraudāties. Lasi par to nabadziņu un žēlums klāt, birst asaras kā pupas un tu vēl sajūties vainīgs, ka visas grāmatas garumā savās domas esi viņu lamājis un pat nicinājis. Jāsaka, ka autorei vispār ir talants ļoti labi parādīt savus varoņus, viņu raksturu un domu gājienu. Pat sīks gariņš ir ar savu raksturu, izskatu un atbilstošu uzvedības modeli. Grūti atrast varoni, kurš būtu blāva pelēcības, bez kādas rozīnītes. Reizēm gan pārņem sajūta, ka ir visa kā par daudz un kāds varonis varētu būt blāvāks, bet domāju, ka šī romāna ekranizētājiem, filmējot filmu ar tādu pašu nosaukumu, autore aiztaupījusi diezgan daudz darba.

Lindas Laplantas romāns “Atraitnes” sienakaudze.lv bibliotēkā nonācis ar izdevniecības “Kontinents” laipnību un gādību. Tam grāmatplauktam vienmēr pilnam būt! :) Lai arī Tavs grāmatu plaukts būtu pilns aizraujošiem romāniem, saņem 10% atlaidi jebkurai “Kontinenta” grāmatai! Iepērkoties apgāda interneta veikalā vai redakcijā Elijas ielā 17, norādi kodu SIENAKAUDZE un saņem grāmatu ar atlaidi.

Did you like this? Share it:

1 comment to Linda Laplante “Atraitnes”

  • Andris

    Ja salīdzina vieglatlētikas un smagatlētikas pasaules rekordus pa dzimumiem, tad sievietes nenosaukt par vājo dzimumu var tikai liekulis vai melis. Attiecīgi tādam uzskatam ir objektīvs pamats.

    Par sīkstumu un citām kvantitatīvi neizmērāmām īpašībām var diskutēt bezgalīgi un pie rezultāta tā arī nenonākt. Attiecīgi, manuprāt, nav pamata uzskatīt, ka kāds no dzimumiem būtu aprobežotāks vai neattapīgāks.

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>