Carpe diem!

decembris 2018
P O T C P S Sv
« Nov    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Historia

Klēra Makintoša

300x0_es_tevi_redzu_mazvaksDiendienā mēs ejam tos pašus ceļus. Kā ierasts noteiktā laikā izejam no mājām, braucam ar to pašu autobusu, vilcienu vai trolejbusu. Pērkam kafiju tajā pašā kioskā un iespējams paejam garām tiem pašiem cilvēkiem tos pat nepamanot. Tomēr kas notiktu, ja kāds pēkšņi krustotu jūsu ceļus nepārtraukti, ja atrastos tur, kur atrodaties jūs? Visticamāk jūs sajustos neomulīgi. Gluži tāpat kā Zoja no Klēras Makintošas romāna “Es tevi redzu”.  Tikai viņas gadījumā viss sākās ar kādu iepazīšanās sludinājumu, ko Zoja ierauga kādā avīzē. Fotogrāfijā viņa atpazīst sevi un jūtas ļoti pārsteigta. Par notikušo viņa pastāsta savai ģimenei, bet visi kā viens apgalvo, kā fotogrāfija nemaz nav viņas, turklāt norādītā mājaslapa neeksistē, bet telefona numurs ir nederīgs. Taču Zoju tas nepārliecina un viss kļūst vēl aizdomīgāk, kad viņa pamana, ka ar sievietēm, kuru foto parādījies avīzē līdzīgā sludinājumā notiek nepatīkamas lietas. Kāda tiek aplaupīta, bet kāda noslepkavota. Londonā sievietes vairs nav pasargātas, jo ir kāds, kas par viņām zina gandrīz visu. Ir kāds, kurš pārzina viņu ikdienas gaitas un par attiecīgo samaksu ir gatavs ar šo informāciju dalīties. Viņu neinteresē, vai šādi tiek satikta mūža mīlestība, seksa partnere vai arī varmācīgs noziedznieks sameklē savu potenciālo upuri. Visu izšķir naudas summa, azarts un neizmērojama varas sajūta, kas liek justies līdzīgam Dievam.

“Es tevi redzu” ir nervu kutinošs trilleris, kas aizrauj, neatlaiž un uzdzen visai dīvainu sajūtu. It kā tiek atklāti noslēpumi un atrasti vainīgie. Taču tas, kurš par notiekošo atbildīgs tik viegli rokā nedodas. Un kādā brīdī jau aizdomīgs šķiet ikviens, pat pats mīļākais. Īpaši “mīlīgu” sajūtu piedod vainīgā dienasgrāmata jeb jūsmošana par savu ģenialitāti un atzīšanos, ka pasargāts no viņa nav neviens. Tādēļ šī atzīšanās biedē vēl vairāk. Nevaru teikt, ka romāna atrisinājums nomierina lasītāju satrauktos prātus, jo brīdī, kad visi, lasītāju ieskaitot it kā uzelpo, autore no aproces izvelk melno zirdziņu, liekot saprast, ka patiesībā nekas nav beidzies. Patiesības labad gan jāsaka, ka tā viņa apstiprināja manas aizdomas. Līdz ar to apmierināta uzsitu sev pa pleciņu un piespraudu kartupeļu medāli par vērību un intuīciju. Visā visumā diezgan ievelkošs un viegli lasāms detektīvgabals ar psiholoģiska trillera piesitienu.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>