Carpe diem!

novembris 2018
P O T C P S Sv
« Okt   Dec »
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Historia

Lorina Grofa

300x0_gaismaunniknums_978-9934-0-7186-7“Likt cilvēkam sevī iemīlēties nav grūti, grūti ir viņu mīlēt.” Reiz, vismaz gadus divdesmit atpakaļ šo atziņu starp eļļā čurkstošām cūkādiņām un Korejas burkānu salātu sīvumu uz mēles pavisam parasta lielveikala virtuvē izmeta kāds pavisam jauniņš zēniņš. Dzīve rāda, ka šķietami bezrūpīgajam puisim, kurš to izteica bijusi taisnība. Uzplaucēt taureņus, aizraut neprātīgā dejā, likt smieties un nemierīgi mīņāties gaidot nākamo tikšanos nemaz nav tik grūti. Grūti ir pieņemt to, kad taureņi norimst un parādās pirmie neglītie kāpuri. Grūti ir sagaidīt, kad tie pārvērtēsies kokonā, bet vēl grūtāk ir pacietīgi gaidīt, kad no kokonas beidzot izšķilsies jauns taurenis. Dzīvē un arī mīlestībā viss notiek pa spirāli. Īsta mīlestība jautri aizspurdz ar taureņu bariem, tā apmīļo un apčubina ik kāpuru, lai cik tas neglīts nebūtu un tā nekad nebeidz ticēt, ka no necilajām kokonām izšķilsies jauni taureņi – daudz krāšņāki un spēcīgāki par iepriekšējiem.

Par iepriekšminēto atziņu un taureņiem man bija jādomā lasot amerikāņu rakstnieces Lorinas Grofas romānu “Gaisma un niknums”. Šo darbu pavisam droši var uzskatīt par sava veida pieminekli mīlestībai divu laulāto starpā.  Šis darbs nav par dedzīgu kaisli, taureņu radītām trīsām vēdera apvidū un un bezgalīgu romantiku. Šeit varoņiem nav jānostājas pret visiem savas mīlas vārdā un nerodas nepārvarami šķēršļi, ko mīlas spārnu nesti tie veiksmīgi pārvar un beidzot ļaujas mežonīgam vai glāsmaini maigam seksam gremdējoties viens otra dzīlēs. Seksa gan šeit ir daudz un tam ir gana noteicoša loma abu galveno varoņu attiecībās, bet tas noteikti nav šī stāsta sāls. Romāns ir par laulāto attiecībām. Tas ir stāsts par to, kas notiek pēc tam, kad mīti gredzeni un draugi pēc kāzu svinībām devušies prom. “Gaisma un niknums” lieliski parāda attiecības starp laulātajiem pēc tam kad ballīte ir beigusies, kad sākas ikdiena un kopdzīve, kas varbūt nemaz nav tik vienkārša kā no malas izskatās. Šis ir stāsts par kāpuru lološanu pēc tam, kad taureņiem nokrituši spārni un par neizmērojamu pacietību, kas nepieciešama, lai sagaidītu izšķiļamies jaunus taureņus. Es lieliski saprotu, kāpēc šī grāmata 2015. gadā bija Baraka Obamas mīļākā grāmata. Visticamāk bijušais Amerikas prezidents lasot šo grāmatu vilka paralēles ar savu laulības dzīvi. Es domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka romāna galvenā varone Matilde, viņas mīlestība, rūpes un upurēšanās sava vīra labā Barakam Obamam asociējās ar viņa pašu sievu Mišelu. Ne velti saka, ka aiz izcila vīra stāv izcila sieviete.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmā runā galvenā varoņa Loto balsī. Šur tur, ko iestarpināt ļauts arī viņa bērnības draugam Čolijam un māsai Reičelai. Bet pamatā Loto jeb Lanselots dzied slavas dziesmu savai vienīgajai un mīļotajai sievai, kuru uzskata par savu Gaismu. Šīs Gaismas dēļ viņš atteicies no seksa dieva troņa un kritis mātes nežēlastībā. Matilde pašaizliedzīgi pilda viņai uzticēto lomu rūpēdamies un atbalstot viņu gan tad, kad nākas krimt bada maizi, gan tad, kad viņš kļuvis par slavenu dramaturgu. Viņa ir Loto balsts, sargs un iedvesmotāja, lai kādi laiki nāktu. Ne kur nav teikts, ka laulības dzīve ir viegla. Tā var būt laimīga, bet tai ir kāpumi un kritumi. Mīlēt cilvēku visā viņa neglītumā un dailē nav viegli. Taču Matilde to dara ar tādu spītību un niknumu, ka reizēm viņas dzīvesdraugs sabīstas. Tomēr viņas mīlestība ir neizmērojama un pašaizliedzīga. Tādēļ Loto paliek tur, kur ir – blakus Matildei un liek viņai mirdzēt, padarot gandrīz par svēto.

Tiem, kas vēro laulību no malas par to ir savs priekšstats un tas mēdz atšķirties no realitātes. Tomēr laulībā tiek savienotas divas atšķirīgas dzīves un divi pavisam atšķirīgi cilvēki. Laulība ir arī stāsts par kompromisiem un reizēm arī par ziedošanos otra labā. Tomēr diez vai kādam var ienākt prātā, ka pat divu dziļi mīlošu cilvēku skatījums uz viņu laulību un kopdzīvi var būt ļoti atšķirīgs un ka tur, kur šķietami dzīvo atklātība, blakus mīt arī noslēpumi. Pats lielākais paradoks laikam ir tas, ka tas, kas mīl, to ko mīl redz citādāku nekā sevi redz pats mīlas objekts. Šo atšķirīgo sevis un sava laulātā uztveri Lorina Grofa savā romānā ļoti lieliski nodemonstrē grāmatas otrajā daļā ļaujot runāt pašai Matildei. Tā nav liega, mierinoša un iedvesmojoša sievietes balss. Šī balss ir pilna bēdu, niknuma un vilšanās. Tā izskaidro un pamato visu, kas palika neskaidrs pēc Loto patosālās slavas dziesmas sievai un viņas mīlestībai. Tā atklāj pašu Matildi, kura pirmajā grāmatas daļā šķiet bija izšķīdusi savā vīrā. Tā parāda Matildes spēku un vājumu. Tieši grāmatas otrā daļa ļoti labi parāda, cik liela vara pār vīrieša dzīvi var būt mīļotajai sievietei. Tā viņu var pacelt virsotnēs, bet ja gribētu, varētu satriekt pīšļos. Loto reiz uzskatīja, ka ir talantīgs aktieris, bet viņš pat nenojauta, cik talantīga aktrise ir viņa sieva, jo to Niknumu, ko sevī slēpa Gaisma, viņš savas dzīves laikā tā arī nepieredzēja. Ik krāšņi rozei ir asi dzelkšņi, tā vienlaicīgi spēj reibināt un sāpīgi ievainot, bet prasmīga dārznieka rokās tās uzplaukst vēl krāšņāk, jo dārznieku dzelkšņu atstātās rētas nebiedē. Par spīti niknumam, Matilde ir tā, kas abu varoņu laulībā Mīlestībai ļauj uzplaukt, sazarot un krāšņi ziedēt. Tieši tāpēc pēc vīra nāves viņas Niknums kļūst nevaldāms.

Es teiktu, ka šī ir ļoti īpaša grāmata par laulību, par tās skarbumu un krāšņumu, par mīlestības spēku un prasmi mīlēt, jo “likt cilvēkam sevī iemīlēties nav grūti, grūti ir viņu mīlēt.” Šī noteikti nav ātri izlasāma grāmata. Viena no tām, kas pieprasa, lai tās lasīšanai tiktu veltīta visa lasītāja uzmanību.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>