Carpe diem!

novembris 2018
P O T C P S Sv
« Okt   Dec »
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Historia

Franciska Ermlere “Bliks”

bliksFranciska Ermlere ir Latvijā pazīstama rakstniece, dramaturģe, dzejniece, atdzejotāja un scenāriju autore. Taču daudzu Latvijas lasītāju sirdis viņa ir iekarojusi tieši ar savu “Rīgas detektīvu”romānu sēriju. Pavisam nesen izdevniecība “Latvija mediji” izdevusi pēdējo šīs sērijas grāmatu “Bliks, kas lasītājus ieved kino industrijas aizkulisēs.

Godīgi jāatzīstas, ka līdz šim nebiju lasījusi nevienu no Franciskas Emleres  darbiem, tādēļ “Bliks” bija mana pirmā satikšanās ar šis rakstnieces daiļradi. Šo tikšanos tiešām varētu salīdzināt ar pirmo randiņu. Iesākumā tā mazliet neveikli, taustoties, mēģinot saprast kas ir kas, vai saruna vedas vai tomēr nē. Tad tiek atrasts kas kopīgs, saistošs un tad… tad jau iemirdzas acis, no aizrautības sārtojas vaigu gali un vienā brīdī saproti… Jā! Ir! Ir īstais! Un tad jau pienācis laiks pēdējām kafijas malkam, smaidam, acu skatienam, kad katram jāpošas savā dzīvē, lai pēcāk atkal satiktos.

Sākot lasīt romānu “Bliks” nedaudz  apmulsu. Autores stils tiešām atšķiras no citiem šī žanra pārstāvjiem. It kā neitrāls, taču tajā pašā laikā vīd intriga, kas īsti grāmatu neļauj nolikt malā. Es pat teiktu, ka man iesākumā gribējās romānu salīdzināt ar fiksētiem filmas kadriem, ko kāds sastindzinājis fotogrāfijā un ar knaģīšiem piekabinājis pie istabai pārvilktas šņores. Es kā lasītājs stāvu šajā istabā un pētu kadru pēc kadra, taču es neesmu viena, jo man līdzās šos foto pēta romāna galvenais varonis – detektīvs Andrejs, kuram kinopasaule arī ir kas pilnīgi jauns un neierasts.

Andrejs saņem uzdevumu atrast pazudušu filmu, kas kādam bagātam investoram izmaksājusi diezgan lielu naudas summu. Otrs investors – kāda bagāta dāma filmēšanas laikā mirusi visai mīklainos apstākļos.  Vai tiešām kino industrijā strādā sapņotāji, kam nauda ir tikai tukša skaņa, bet viss tiek darīts idejas vārdā? Kas vainojams Rīgas miljonāres nāvē un kur palikusi filma? Kopā ar detektīvu lasītājam nākas atklāt, kas tad īsti ir noticis un kāpēc? Ja citos detektīvromānos lasītājam ir iespējams izteikt kādus pieņēmumus par vainīgo un vēl beigās sajūsmā izsaukties: Es taču zināju!!! Tad Franciska Ermlere viņam neļauj sevi pasludināt par pašu gudrāko, jo nākas visu atklāt tikai soli pa solim, kopā ar ar galveno varoni, nevis minūti pirms viņa.

Lielākā daļa grāmatas sižeta, ja neskaita vienu absurdu pēc otra, šķiet visai mierīgs un bez trakotiem pavērsieniem, kaut kādā mērā pat salīdzināms ar rāmo meža ezeriņu, ko galvenais varonis redz sapņos. Tomēr šo it kā ieaijājošo rāmumu atsver visi iesaistītie varoņi, kas ir ļoti kolorīti. Savu varoņu personības un īpatnības Franciska Emlere ir izzīmējusi ļoti filigrāni, līdz smalkākajai rakstura un rīcības niansei. Tas gan lasītājā rada diezgan lielu apjukumu, jo šeit nav iespējams stereotipu vadītam izvēlēties vienu vai otru vainīgo. Katrs no tēliem var būt gan vainīgais, gan upuris. Tieši romāna varoņi, pat vispelēkākie no visa krāšņā varoņu klāsta, bija paši interesantākie un saistošākie. Varu tikai autori apbrīnot par viņas spēju likt viņas varoņiem būt tik dzīviem, par spīti tam, ka reizēm šķiet: nu šis gan jau ir par traku!

Kronis visam ir romāna noslēgums, tas kā viss atrisinās. Varu autorei tikai paspiest roku. Ne velti grāmatas nosaukums ir “Bliks”. Jāsaka, ka autore ar “blikiem” neskopojas. Līdz ar to sajūta, ka kaut kas nav pamanīts vai ir palaists garām, lasītāju neatstāj ne mirkli. Pat tad, kad beidzot tu domā, ka viss beidzot notiek tā kā jānotiek, nāk “Grande finale”, pēc kura galvenajam varonim un man kā lasītājam neatliek ne kā cita kā tikai noplātīt rokas. :)

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>