Carpe diem!

oktobris 2018
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Historia

Svešinieka skaujās jeb Sajūtu randiņi acīm ciet

kiss-me-now-meet-me-laterCilvēki satiekas dažādi. Kāds norunā randiņu internetā. Cits ļaujas draugu savešanas mēģinājumiem. Kādam paveicas satikt gaišu smaidu pielijušā dienā. Vēl kāds satiekas darot to, kas viņam patīk. Iepazīšanās stāsti ir ļoti dažādi un neiepazīšanās stāsti arī. Iepazīšanās, iešana uz randiņu, mīlestība un attiecības pašas jau par sevi izaicinājums. Taču vēl lielāks izaicinājums ir iepazīties nestandarta situācijās. Piemēram, iepazīties sajūtot, sadzirdot, saožot, bet neredzot otru.

“Sajūtu pasākumi” ir Kārļa Laizāna ideju realizācija, kuras mērķis ir savest kopā cilvēkus, lai komunicētu mazliet dziļāk, patiesāk un cilvēcīgāk. Kādam tas varētu šķist lieki un nevajadzīgi, taču mēs ļoti liekuļotu paši sev, ja neatzītu, ka laikmetā, kad savu uzvaras gājienu svin dažādas tehnoloģijas un tik daudz ko var izdarīt attālināti, arī mēs paši esam attālinājušies. Kaut kur ir pazudušas cilvēcīgās sarunas, diskusijas vienkārša kopā būšana bez tehnoloģiju starpniecības. Pat ģimenes ietvaros reizēm iztrūkst pieskārieni, apskāvieni un cilvēcīgas sarunas. Paliek bezgala skumji, kad redzi uz randiņu atnākušus cilvēkus, kas katrs iegrimuši savā viedierīcē. Es negribu apgalvot, ka mūsdienu sarunas ir seklas, bet… Jā, mēs vairs neprotam parunāt vienkārši tāpat pār varītēm nemeklējot zemtekstus un zemūdens akmeņus. Mēs gribam paspīdēt ar savu gudrību, gribam pierādīt ka neesam sekli un virspusēji vai parasti, ka esam kas īpašs un vienreizējs. Sevišķi, ja otrs cilvēks šķiet vizuāli simpātisks un interesants. Mēs gribam pierādīt, aizmirstot būt paši. Mēs runājam par algoritmiem, augsto mākslu un to, kas ir aktuāls, bet labprātāk varbūt atrastu kādu, kam varētu pastāstīt par smieklīgo vārnu, kas mīt kokā pie tava mājas loga. Tādēļ Kārļa ideja par dziļākām, patiesākām un cilvēcīgām sarunām ir ļoti apsveicama iniciatīva.

Kārlis jau ir organizējis vairākus “Sajūtu pasākumus” savedot kopā, ja ne mīlētājus, tad vismaz domu biedrus vai tos, kam svarīgas sarunas un omulīga kopā būšana. Pasākumu mērķis ir sajust sevi un citus, izkāpjot no ierastā dzīves ritma, esot šeit un tagad ar tiem ar ko tajā brīdī esi kopā un justies labi. Līdz šim nevienu no tiem nebija sanācis apmeklēt, bet vakar nolēmu mest izaicinājumu sev un doties uz “Sajūtu pasākumi” organizētajiem “Sajūtu randiņiem acīm ciet.”

Pirmajā brīdī sajutos kā bērnībā, kad ar draugiem spēlējām aklās vistiņas. Brīdī, kad ienācu telpā un man tika aizsietas acis, gluži instinktīvi gribējās ķert ciet tuvāko klātesošo un mēģināt uzminēt, ko esi noķēris. Taču… Ak, vai! Tas nemaz nebūtu iespējams, jo pustumšajā telpā tika ievesti pa divi un četri un vienīgā iespēja aplūkot kādu no potenciālajiem randiņu biedriem bija kāpņu telpa, kur brīdi nācās uzkavēties, bet tā… varēja pat gadīties, ka tev nav ne mazākās nojausmas ar ko esi atnācis uz aklo randiņu, iespējams ar labi pazīstamu kolēģi vai pat paša brāli vai māsu. Man gan jāatzīstas, ka redzēju visu klātesošo zeķes, taču mans mēģinājums sasaistīt konkrētas zeķes ar konkrētu cilvēku beidzās ar fiasko, jo prātam un kontrolei šajā pasākumā tiešām nebija vietas. Šī bija viena no tām retajām reizēm, kad sajūtas samulsināja prātu. Pat brīdī, kad šalles krita, prāts apmulsis klusēja un tikai vēroja: kur šis viss aizvedīs? Taču sajūtas… Šis tiešām bija sajūtām pilns vakars!

Romantiska pustumsa, mūzikas, šur tur neliela gaismiņa un cilvēki tev blakus, kurus nevar novērtēt ar skatienu. Pirmā iespaida likums te nedarbojas. Kāds satraukti elpo, kādam blakus dauzās sirds, bet iespējas tā ir tavējā. Kāds izmet pa neveiklam jociņam, bet kāds tā triec, ka tiek noturēts par vakara vadītāju. Klusa ķiķināšana, krekšķis un neziņa par to, kas sagaida. Tev pašam jāzina, kas tev ir pieļaujams, kas nē. Taču mēs esam drošās rokās, jo Kārlis kā vienīgais “redzīgais” visu koriģē un variantu jau nav jāuzticas viņam, sev un kaimiņam blakus. Saskaras pirkstu gali, plauksta piekļaujas plaukstai. Kluss kompliments par labām smaržām un apskāviens aiz apskāviena. Kārlis godīgi atzinās, ka vakara gaita būs brīva viņa improvizācija, jāsaka diezgan veiksmīga, lai gan brīžiem bija sajūta, ka process tiek mazliet paātrināts. Tomēr jāņem vērā, ka bijām vairāk kā trīsdesmit cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija puiši. Jāsaka, ka šāds randiņš ar aizsietām acīm ir diezgan atbrīvojošs. Kaut kur pazūd stereotipi un atbildība, ko uzliektu vizuālais iespaids. Pēkšņi vairs nav svarīgi, ko par tevi padomās, jo tu neredzi un pats neesi neredzams. Ne brīdi nebija sajūta, ka kas ir nepareizi vai nepieņemami. Šķita tik dabiski apkampt otru un saņemt apskāvienu, ieelpot smaržu, klausīties sirdspukstos un elpā. Tajā visā bija kas atbrīvojošs, omulīgs un priecīgs. Tumsa nav tikai auksta un nomācoša. Tumsa nomierina, silda atbrīvo un saved kopā. To apliecināja vakara dalībnieku vēlme pēc šaļļu krišanas vakara saviesīgo daļu turpināt pustumsā. Neviens prom nesteidzās. Krūzēs tvanoja tēja, piparkūku šķīvī smaržoja Ziemassvētki, raisījās sarunas, skanēja smiekli un šķiet laiks ritēja lēnāk kā ierasts.

Vai kāds šajā vakarā atrada savu otro pusīti? Tiešām nezinu. Domubiedrus, paziņas? Gan jau. Taču apskāvienu terapiju saņēma ikviens. Pēc zinātnieku apgalvojumiem, lai izdzīvotu, cilvēkam nepieciešami četri apskāvieni dienā, lai dzīvotu – astoņi, bet, lai augtu un attīstītos – divpadsmit. “Sajūtu randiņā ar aizsietām acīm” apskāvienu skaits sasniedza vismaz trešo desmitu katram. Tad nu secinājumus izdariet paši. :)

Šis tiešām bija ļoti īpašs pasākums. Paldies Kārlim un viņa komandai par īpašo vakaru. Lai iedvesma jauniem aizraujošiem piedzīvojumiem!!!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>