Carpe diem!

oktobris 2018
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Historia

Dace Vīgante

viganteDārza tumsa smaržo pēc rudens, uzšvirkst sērkociņš un izgaismo dūmu grīsti, kas tiecas pēc debesīm. Nekas nav kā bijis. Vēl pāris gadus atpakaļ līdz ar tumsas iestāšanos motora rūkoņa apklusa un te dārzā varēja meditēt sienāžu orķestra pavadījumā. Nekas vairs nebūs kā bija. Ar katru dienu viņa arvien vairāk jutās kā sentimentāla sala. Kaut kur starp auto rūkoņas, būvniecības trokšņiem un vecajām fabrikas būvēm, kas šai apkaimei piedeva īpašu auru. Daļa šīs salas drīz zudīs. Tā piekāpsies asfaltam un milzīgai tilta kājai. To noliks taisni tur, kur pavasarī kā traks tvano ceriņš, vasarā lapu pēc lapas raisa sārti krēmīgā puķu karaliene – roze, bet augustā puteņo baltā hortenzija. Nekas nebūs kā bija un ir! Kā būs? Tad redzēs…

“Tad redzēs” ir arī Daces Vīgantes jaunākā stāstu krājuma nosaukums.  Daces Vīgantes pirmo stāstu krājumu “Ledus apelsīns” uzskatu par vienu no veiksmīgākajām debijām un vēl arvien iesaku to izlasīt ikvienam, kas apjautājas par labu literatūru. Jāsaka, ka autore ar savu pirmo stāstu krājumu pati sev uzstādīja diezgan augstu latiņu un mani tiešām interesēja, vai otrs stāsta krājums būs tikpat labs kā pirmais un vai autore vēl arvien spēj izrakstīt tik smalkus, psiholoģiski un emocionāli pilnasinīgus tēlus kā pirmajā stāstu krājumā. Jāsaka, ka spēj gan. Vēl vairāk, viņas “otas” triepiens kļuvis daudz līdzenāks un precīzāks.

Lai arī jaunās grāmatas prezentācijā Dace Vīgante rakstniekus, arī sevi salīdzināja ar mēslu bambāli, kas vaigu sviedros veļ savu “mēslu bumbu” un pēc tam ar lepnumu sirdī prezentē to citiem, viņas “mēslu bumbā” nav nekā lieka un nepiemērota. Stāstu krājums “Tad redzēs” nav gara vāvuļošana par un ap tēmu. Tie ir konkrēti, reizēm pat īsi stāsti, kas atmetot liekvārdību un citus nevajadzīgus krāmus lasītājam atklāj Vīgantes stāstu varoņu dvēseles faunu, floru, ģeoloģiju un dendraloģiju. Daces Vīgantes rokraksts ir palicis daudz drošāks un izsmalcinātāks, varoņi atpazīstamāki un empātiskāki. Viņas “mēslu bumba” ļoti stabili turas kopā un visi deviņi stāsti, lai arī ir atšķirīgi, kaut kādā veidā viens otru papildina un stāstu “Tumsa”, viennozīmīgi var uzskatīt par šī krājuma kulmināciju.

Man ļoti patika un priecēja tas, ka autores izaugsme ir acīmredzama, bet “Ledus apelsīns” tomēr būs un paliks mana pirmā mīlestība. Grāmata tiem, kurus aizrauj labā literārā valodā izrakstīts cilvēku psiholoģiskais un emocionālais portretējums. Vai patiks, aizraus un gribēsies pārlasīt vēlreiz? Tad redzēs…

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>