Carpe diem!

jūlijs 2018
P O T C P S Sv
« Jūn    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Historia

Monika Zīle

sudrablapsaGrāmatas mēdz būt dažādas. Dažas liek ieslīgt sērās, citas dod neizmērojamu enerģijas lādiņu, kāda liek pārvērtēt dzīvi. Katrai grāmatai ir sava krāsa, garša un smarža. Grāmatas var reibināt vai gluži otrādi – atskurbt. Tās spēj radīt izsalkumu un spēj to arī remdināt. Tas viss atkarīgs no lasītāja un grāmatas, viņu satikšanās brīža un rakstura. Katra jauna grāmata ir kā jauns randiņš. Kāds uz to gājis, lai atklātu ko jaunu un neiepazītu, bet kāds – lai sameklētu ko līdzīgu tam, kas reiz bijis.

Ja man jautātu, kāds ir Monikas Zīles jaunākais stāstu krājums “Mētelis ar sudrablapsu”, es teiktu – Smeķīgs! Tāds gards, dvēseli sildošs un sātīgs. Kā stāsta “Resnie kāposti” galvenās varones Annas gatavotie kāposti, pie kuru grāpja mieloties būtu gatavs vai viss ciems. Nezinātāji varbūt teiks: “Ta ta atraduši delikatesi – kāpostus! Varētu padomāt, ka tas kāds putnu piens!” Taču tie, kas tos baudījuši tikai nosmaidīs un novēlēs teicējam veiksmi putna piena meklējumos, pašiem tā labuma vismaz vairāk paliks.

Monikas Zīles vārds Latvijas lasītājam ir labi zināms. Viena daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir izauguši ar šī autores darbiem. Kā nu ne? Cienījamā autore pēc nedaudz dienām, 20, jūlijā svinēs savu  septiņdesmit septīto dzimšanas dienu. Monikas Zīles cienītāji zina “kāpostu” smeķi. Zina, ka tie nebūs pliekani, bet gan bezgali gardi un bagāti dažādam garšas niansēm.

Man šīs autores darbi vienmēr ir patikuši un ķeroties pie stāstu krājuma, zināju, ko sagaidu. Nevīlos! Tie ir klasiski, smeķīgi, aizraujoši un jautri sarakstīti stāsti, kuru varoņos ikviens var saskatīt kaut kripatiņu no sevis.  Stāstu varoņi ir tik dažādi, cik dažādi cilvēki vien var būt. To rīcības, mērķi, dzīves uztvere ir tik atšķirīga, taču tajā pašā laikā tik cilvēciska un labi saprotama. Es pat teiktu, ka šie stāsti ļoti labi parāda mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ar visiem tā niķiem, stiķiem, stereotipiem un tarakāniem galvās. Šie stāsti ļauj pasmieties par sevi un nomest kādus pāris kilogramus nopietnības, ko diendienā kraujam uz saviem kamiešiem, jo gribam, lai mūs respektē un uzskata par nopietniem spēlētājiem. Reizēm šajā pārnopietnībā mēs aizmirstam, ka visi esam tikai cilvēki ar savām cilvēciskajām vājībām un nepilnībām. Monikas Zīles varoņi ir tik patiesi cilvēciski, ka lasot šos stāstus pārņem tāda silta mājīguma un laimes sajūta.

Un vēl… Šī grāmata liek smaidīt un arī skaļi smiet. Ieteicama tiem, kas žēlojas par sliktu garastāvokli un C vitamīna trūkumu. :)

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>