Carpe diem!

maijs 2018
P O T C P S Sv
« Apr   Jūn »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Lulū Teilore “Salā sastingusī saule”

sala-sastingusi-sauleSaka, karā un mīlā visi ieroči labi. Pēc šī principa šķiet vadās arī viena no angļu rakstnieces Lulū Teilores romāna “Salā sastingusī saule” galvenajām varonēm. No malas izskatās, ka Frančeskai pieder viss, ko vien var vēlēties veiksmīga, koša un sabiedrībā pazīstama sieviete. Bagāts vīrs, burvīgi bērni un kredītkarte, kas ļauj viņai lutināt ne tikai sevi, savus mīļos, bet arī studiju laika draugu – Denu. Taču ne Dens, ne viņa sieva Olīvija nenojauš Frančeškas patiesos nodomus. Un liktenis piespēlē Frančeskai veiksmīgu kārti, kas ļauj viņai radīt pavisam velnišķīgu plānu. Tikai… Memento te hominem esse – atceries, ka esi cilvēks! Lai cik gudri un slīpēti mēs nebūtu un lai cik velnišķīgus plānus nebūvētu, ir muļķīgi iedomāties sevi par Dievu esam, jo tik un tā galu galā viss notiks pēc kāda cita plāna.  To lieliski parāda gan Frančeskas, Dena un Olīvijas stāsts, gan stāsts, kuru ļoti ilgus gadus glabājis kāds skaists, aristokrātisks nams, kurš gluži neviļus kļuvis par Frančeskas plāna sastāvdaļu. Tikai… tāds pavisam neliels sīkums…velns ne vienmēr ir tik melns, cik melnu to mālē. Lasītājs mierīgi dzīvo ar apziņu, ka viņam ir skaidrs, kurš te ir tas labais un kurš tas sliktais, bet tad autore par grēkāzi padara kādu citu.

Šis romāns tiek saukts par psiholoģisks trilleris un zināmā mērā tas tāds ir, tomēr man šis romāns uzdzen skumjas. Skumjas par to, cik mērķtiecīgi cilvēki reizēm dzenas pakaļ pašu radītām vīzijām un ilūzijām. Par visu varu gribam iegūt to, kas nav iegūstams un lai apmierinātu savas alkas, esam gatavi ziedot uz savu ilgu altāra citus cilvēkus, viņu dzīves un sapņus. Tas pats skumjākais ir tas, ka savā apmātībā cilvēks nespēj novērtēt to, cik daudz jau viņam ir dots un cik laimīgs viņš patiesībā ir. Šī laime bieži vien tiek likta uz spēles skaistu iedomu burbuļu vārdā. Tādēļ es pat nespēju uz Frančesku dusmoties, jo man viņas vienkārši bija žēl, jo viņa savu laimi saistīja ar vienu vienīgu cilvēku. Šis cilvēks diemžēl nebija viņa pati. Arī ne tas cilvēks, kas ļāva viņai sajusties dzīvai pēc smagām ciešanām un bēdām. Pat ne viņas bērni. Viņa savu laimi saistīja ar to, kurš jau reiz viņas dzīvi un sapņus bija satriecis smalkās druskās. Diemžēl šādi dzīvo ļoti daudzas sievietes, kas spītīgi atsakās ieskatīties acīs patiesībai un tikai pašas sevi pakļauj savu ilūziju radītām mocībām visas dzīves garumā. Viens ir mocīt sevi, bet pavisam baisi kļūst tad, kad apmātības vārdā tiek aizmirsts par cilvēcīgumu. Diemžēl cilvēcīgums mūsdienu attiecībās izpaliek arvien biežāk. Būtu pavisam cilvēcīgi otram nedot veltas cerības un būt pret viņu godīgam, taču ļoti daudzi izvēlas aizbēgt klusumā un nepieliekot punktu. Tikpat cilvēcīgi būtu nepadarīt otru par vienīgo savas laimes avotu, bet… Egoisms, apmātība, gļēvulība, aizspriedumu un meli… Tas viss ir savijies, saplūdis un satecējis Lulū Teilores romānā “Salā sastingusī saule” un radījis stāstu, kas kādam rada spriedzi, bet kādam skumjas.

Šī noteikti ir kārtējā grāmata, kas liek novērtēt to, kas man jau pieder, kā arī pārskatīt savu vēlmju sarakstu, vai tur nav iezagusies kāda vēlme, kas jau kļuvusi par slimīgu apmātību, kas traucē nevis ļauj attīstīties.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>