Carpe diem!

aprīlis 2018
P O T C P S Sv
« Mar   Mai »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30  

Historia

Valdis Rūmnieks

300x0_rumnieks-starp_munm_vaksValda Rūmnieka autobiogrāfijai „Starp Mežaparku un Murjāņiem” ir apakšvirsraksts Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumu 1951-1980, kas vislabāk norāda uz šī darba vienīgo un neatkārtojamo pirmavotu – pašu autoru. Grāmata „Starp Mežaparku un Murjāņiem” ir uz rakstnieka Valda Rūmnieka  piedzīvotā, dzirdētā un sajustā balstīts atraktīvs stāstījums par latviešu rakstniekiem, māksliniekiem, aktieriem un citām ar kultūru saistītām personībām. Tā ir arī grāmata no kuras lapām pludo milzīga mīlestība pret literatūru.

Šī noteikti nav no tām sausajām autobiogrāfijām, kur fakti un gadi rindojās rātnā secībā un reizēm lasot uznāk snaudiens. Lasot šo autobiogrāfiju ir iespējams sadzirdēt mūziku, sasmaržot persikus miglainā rītā un sajust uz mēlēs kafejnīcas „Sēnītes” slavenās desiņās ar kāpostiem. Tā ir grāmata, kuru lasot acu priekšā nostājās mazāk vai vairāk amizantas ainiņas, notikumi no latviešu rakstnieku, dzejnieku un citu ar literatūru un mākslu saistītu cilvēku dzīves, ļaujot iepazīt to talantus, spēku, vājības un arī dažas  īpatnības. Grāmata ļauj ielūkoties aprakstīto cilvēku ikdienā un sadzīve.  Autors lasītājām atklāj lietas, ko nemāca ne skolā, ne augstskolā, tādā veidā padarot konkrēto personību labāk izprotamu un cilvēcīgāku, jo nezinu kā tas ir citiem, bet man rakstnieki, dzejnieki, kultūrā nozīmīgas personības ir bijušas mazliet tā kā uzliktas uz „pjedestāla”, vismaz tie, ar kuru radītajiem darbiem esmu izaugusi.  Tomēr ik rindā jaušama cieņa un mīlestība pret  aprakstīto personu, ja vien tas nav bijis kāds, par kura glupību pelnīti jāpasmejas. Galu galā secinājums viens – visi cilvēki vien esam.

Pats  interesantākais ir tas, ka autors ļauj lasītājam palūkoties uz minētajām personībām gan no mazā Valda acīm, gan trakulīga pusaudža, gan jau ar pieauguša vīrieša – rakstnieka, literatūras pētnieka skatu punkta.  Atzīšos, ka pat izjutu zināmu skaudību pret rakstnieku, kuram ne tikai palaimējies piedzimt radošu cilvēku ģimenē, bet jau no zīdaiņa vecuma būt vidē, kurā bagātīgos slāņos apgrozās Latvijas literāti un citas radošas personības. Es tiešām apskaužu Valdi Rūmnieku par to vieglumu, ar kādu viņš pieņēma lēmumu par to, ar ko vēlas nodarboties nākotnē, ar ko vēlas pelnīt dienišķo maizi. Šķiet viņam izpalikušas mokas, ko nākas pārdzīvot tiem, kas tā kā gribētu un varētu rakstīt, bet nav īstas drosmes sevi iztēloties rakstnieku esam.

Mani fascinēja cik izjusti un ar kādu vieglumu Valdis Rūmnieks apraksta laikmetu, kurš nemaz nebija tik draudzīgs un iedvesmojošs. Ne visiem bija pa spēkam sadzīvot ar to, ka nācās rakstīt tā, kā tiek pieprasīts. Taču radošie cilvēki vienmēr ir meklējuši un atraduši veidu kā paust savu un savu līdzcilvēku viedokli. „Starp Mežaparku un Murjāņiem” ļoti labi ilustrē šo radošo personību uzdrīkstēšanos un drosmi, kā arī apbrīnojamo izdomu, ar kuru viņi izkuļas no dažādām likstām. Rūmnieks ne rindiņā nežēlojas par laikmetu un situāciju Latvijā un citās padomijas tīklā nonākušajās valstīs,  bet caur humora prizmu kā izcils mākslinieks uzzīmē patieso ainu neliekot ne mirkli aloties mānīgos priekšstatos pa Lielajā Vissavienībā valdošo gaisotni.

Manuprāt ļoti interesanta  un izglītojoša grāmata. Lasīju to kā visaizraujošāko romānu, kur varoņi top dzīvi un šķiet tūlīt, tūlīt izkāps no grāmatas lapaspusēm. Vienu brīdi pat aizdomājos, kāpēc man studējot filoloģiju nemaz neienāca prātā, ka varētu pievērsties literatūras pētniecībai.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>