Carpe diem!

marts 2018
P O T C P S Sv
« Feb   Apr »
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  

Historia

Dace Judina

Tiritajs_vax_webPirms pāris dienām braucu autobusā. Iekāpa trīs sveštautieši. Čalma uz viena galvas apliecināja viņu piederību Indijai (vēlāk noskaidrojās, ka puiši studē medicīnu Latvijā). Un tad iekāpa viņš – stalts latvju tautu dēls, kurš ieraugot trijotnes eksotisko apjautājās par puišu izcelsmes zemi. Kad nu tas bija noskaidrots tautu dēls apjautājās, vai eksotiskajiem putniem mūsu zeme patīkot. Indieši ar sajūsmu apliecināja, ka patīkot. Uz ko no mūsu tautiešu mutes izvēlās vārdi – melni kā purva krupji: “Es ienīstu šo zemi, maz naudas un stulba valsts!” Tam sekoja slavas dziesmas Zviedrijai, kur viņš esot kādu laiku strādājis. Vērojot šo epizodi un klausoties tautu dēla teikto man kļuva bezgala skumji un man neviļus ienāca prātā sociologa Aivja Biķernieka teiktais Daces Judinas grāmatas atvēršanas svētkos. Viņa teiktais bija skarbs. Mēs latvieši esam puves apsēsti, visos līmeņos, jo ja jau jaunās māmiņas facebook grupās cenšas apkrāpt tādas pašas māmiņas ar mazuli pie krūts, tad valdības un citos sektoros notiekošais ir tikai mūsu nācijas dvēseles spogulis. Un kamēr šī puve netiks apkarota sevī, ģimenēs un dzimtās, diez vai kas mainīsies valsts mērogā. Par puvi un tās apkarošanu savā romānā “Tīrītājs” runā arī Dace Judina. Un ir, ir tā puve, jo kā gan citādi pie mums notiktu šādas lietas:

Pa pilsētu ielām neviena neievēroti klīst mazuļi. Tikai retais ko pajautā, tikai retais pievērš uzmanību.

Gandrīz nedēļu kādā dzīvoklī izsalkuši mazuļi raud blakus savu vecāku – rozā sapņu ķērāju līķiem. Neviens neko nezina, neviens neko nedzird. Namu logos deg gaišas gunis un tiek svinēti žēlsirdības svētki Ziemassvētki.

Veca pensionāre savā dzīvoklī radinieku piemirsta dodas uz labākiem medību laukiem. Neviens neko nezina un nevienu nekas nesatrauc, pat tad, kad līķa smaka kļuvusi tik neciešama, ka acīs cērtas.

Teju katru dienu tiek ziņots par notikumiem, situācijām  un viedokļiem, kas liecina par to, ka mūsdienu sabiedrības lielākais posts ir VIENALDZĪBA. Šķiet, ka tā kā pelēks dūmu šķidrauts lēnām bet neatlaidīgi aprij mūsu sabiedrību un visu cilvēcīgo, kas tai piemitis. Un nav jau tā, ka mēs to nesaprotam. Tomēr tā vietā, lai sasparotos un ko darītu lietas labā, mēs gluži kā Andreja Upīša „Sūnu ciema” iemītnieki ceram uz Laimes lāci. Virtuālajā ciematā jeb tīmeklī arvien biežāk atskan sauciens „Lāci vajag!”

Pēdējā laikā gan Latvijai notiekošais tiek pielīdzināts Apokolipsei , no kuras glābs tikai TĪRĪTĀJS. Nu ko, ko gribējāt, to dabūjāt! Dacei Judinai divreiz nav jāsaka, jo ‘’Anna Elizabete izmeklē” sērijas jaunākais darbs „Tīrītājs” ir klāt un autore ikvienam dod visai skaidru ieskatu par to, kas notiek tad, kad sabiedrībā aizsākas pašattīrīšanās procesi.  Dace Judina principā ar jauno grāmatu it kā noslēdz tēmu, kas vijas cauri viņas pēdējiem trim romāniem – shēmas, manipulācijas ar cilvēkiem un viņu vājībā, kas kādam vai kādiem ļauj iegūt varu un naudu. Viņa skaidri parāda kas ir tie instrumenti, ar kuru palīdzību var ietekmēt sabiedrību, viņai to pat nenojaušot. Lielākā daļa tam nemūžam nepiekritīs un noliegs, teiks, ka Judina sabiezina krāsas, jo skaļi sludina, ka nav taču MUĻĶI. Tikai… Jā, kādēļ, piemēram,  kaut kādā konkrētā brīdī uzrodas teiksim tās pašas „oligarhu sarunas”, par kurām lielākajai daļai sabiedrības noteikti ir ko teikt? Mani nez kādēļ neatstāj tāda atsildītas zupas sajūta, ka tas jau reiz ir bijis un ka kāds cenšas  atkārtot to, kas jau reiz nesis brangus augļus. Visi šūmējas, kliedz, lādās un draud, sauc pēc TĪRĪTĀJA, bet… kāds varbūt pa to laiku dara lietas, ko lādoties un ķengājoties neviens nepamana, bet ai kā vajadzētu pamanīt.

Autore ļoti skaidri parāda, kā pietiekoši gudrs un viltīgs cilvēks bez godaprāta un sirdsapziņa, spēj manipulēt ar cilvēku masām. Cik viegli sapīties šāda ZIRNEKĻA darinātā tīklā! Iedomīgi ir tie, kas domā, ka viņiem nekas tāds nedraud, ka viņa ir gana saprātīgas būtnes. Mēs nevaram iedomāties, cik šīs shēmas ir viltīgas. Tu pat nenojautīsi, kurā brīdī ieskrēji tīklā. Es, pavisam saprātīgs cilvēks, kurš reiz ar dzelžainu pārliecību „viņi man neko neiesmērē” piekrita doties uz kādas skaistumkopšanas klīnikas prezentāciju un šo pārliecību saglabāja visu prezentācijas laiku, pēkšņi ‘,pēdējās divdesmit minūtēs pieņēmu lēmumu ņemt kredītu par 2000 Euro, lai iegādātos pāris krēmu bundžiņas un matu sukas. Es kas pie spoguļa nepavada ilgāk kā 10 minūtes, bet manus pēc mazgāšanas pāris dienas neķemmē?!  Biju tik ļoti apstrādāta, ka minētajā klīnikā internetbankā visu klātbūtnē atvēru savu bankas kontu un izņēmu izdruku priekš kredītiestādes. No minētās klīnikas izgāju ar diviem kartona koferiem zelta krāsā un balsi galvā, kura čukstēja „Tu jau sen to esi pelnījusi!”. Labi ka skaidrais saprāts atgriezās tuvākās pusstundas laikā. Un no stresa man uz sejas uzmetas plankumi. Liekot lietā aktiermeistarību (pārvērtos par nervozu histēriķi) atguvu visas izdrukas, pases kopijas un par izspiedu apliecinājumu, ka preci esmu atgriezusi un pretenzijas pret mani nav. Man paveicās, bet ir ļoti daudzas sievietes, kas šādi apstrādātas gadiem maksā baisu kredītu, bet tiesā neko nepanāk.

Dace Judina atkal un atkal liek domāt, vērtēt un būt vērīgiem, lai mēs nezaudētu to, kas mums ir pats vērtīgākais: ģimene, dzimta, tauta, valsts, mūsu tradīcijas, kultūra un dzīvesdziņa. Viss, ko mūsu senči godā turējuši un par ko cīnījušies. Viņa sapurina un neļauj slīgt omulīgā pašapmierinātībā.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>