Carpe diem!

oktobris 2017
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Historia

Arvīds Ulme

300x0_pasakaparatsledzinu_978-9934-0-6141-7Viņš teica, lai es noteikti par viņu uzrakstu. Par to kā satikāmies. Laikā kad dārzos zied starainas asteres un zaigo dāliju bumbas. Tur viņš nāca pa Ojāra Vācieša ielu bārdai un garajiem baltajiem matiem plīvojot. Kungs labākajos gados un formā. Mākslinieciski uzliktā berete un smaids sejā mani pārliecināja, ka šis Ziemassvētku  vecītim līdzīgais kungs noteikti zina ceļu uz Jāņa Akurātera muzeju, kur teju bija jāsākas dzejnieka Arvīda Ulmes grāmatas “Pasaka par atslēdziņu” atvēršanas svētkiem. Uzzinājis manu galamērķi, kungs aicināja mani līdz – abiem esot viens gājums. Tūlīt gan vaicāja, vai es dzejniekam rada, vai drauga. Uzzinājis, ka esmu grāmatu blogeris, kunga steidza taujāt, kas tas par zvēru un ko ziemā ēd. Saņēmis atbildi bija mierā un pieteica, lai es noteikti par viņu uzrakstu.

IMG_20170915_170715Septembra sākumā piektdienas pēcpusdienā Jāņa Akurātera muzejā pulcējās Arvīda Ulmes radi un draugi, lai kopā ar cienījamo dzejnieku svinētu viņa grāmatas atvēršanas svētkus. “Pasaka par atslēdziņu” ir dzejolis sešdesmit pantu garumā, ko kā vakara pasaciņu pirms daudziem gadiem Arvīds Ulme sacerējis un veltījis savai meitai Unai Ulmei. Savā laikā šo dzejoli iestudējis Latvijas Valsts Leļļu teātris, taču tagad šis darbs beidzot izdots arī grāmatā. Grāmatas atvēršanas svētkos savās atmiņās par dzejoļa tapšanu dalījās dzejnieka meita Una. Viņa arī pastāstīja par grāmatas tapšanas garo ceļu. Savs vārds bija sakāms arī pašam dzejniekam un grāmatas māksliniecei Anitai Jansonei – Zirnītei, kas ir dzejnieka laba paziņa. Pasākums noritēja ļoti omulīgā un ģimeniskā gaisotnē un īpašu auru tam piedeva tieši prezentācijai izvēlētā vieta – Jāņa Akurātera nulle atjaunotais muzejs. Taču vēl omulīgāku to padarīja vēl vien Ziemassvētku vecītis, kurš gan nebija manis sastaptais Viktors (pavisam nejauši padzirdēju sava pavadoņa vārdu), bet gan komponists un mūziķis Haralds Sīmanis, kurš Arvīda Ulmes sarakstīto pasaciņu realizējis muzikālā versijā. Haralds Sīmanis ir ļoti roķīgs Ziemassvētku vecītis, kas pats izteicās, ka dzejolim ir ļoti labs ritms, kas atvieglo komponista darbu. IMG_20170915_170826
IMG_20170915_171217

“Pasaka par atslēdziņu” ir grāmata, kas raiti lasās un sagādās prieku daudziem pasaku cienītājiem. Tas ir stāsts par cīņu starp labo un ļauno, starp Gaismu un Tumsu. Šī pasaka liek saprast, ka bez gaismas nav tumsas un otrādi. Filozofiski raugoties uz šo Arvīda Ulmes darbu, jāsaka, ka tas ir arī stāsts par cīņu ar saviem pūķiem, par to iepazīšanu, atzīšanu un neitralizēšanu, Bērni to uztvers kā aizraujošu pasaku, ko vēl krāšņāku un aizraujošāku padara šīs grāmatiņas ilustrācijas (Nu, gluži kā no manas bērnības! Iesauksies daudzi, kam tagad ap četrdesmit un vairāk) un grāmatas PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA -  muzikālais disks, kas manuprāt neatstās vienaldzīgu nevienu labas mūzikas cienītāju, neatkarīgi no tā vecuma. Tas, kā Haralds Sīmanis izdzied un izspēlē Arvīda Ulmes “Pasaku par atslēdziņu” ir kaut kas vienreizējs un dzirdēšanas vērts. Es neesmu nekāds mūzikas speciālists, bet man topošais mūzikas izpratējs, kam pašam diendienā flauta jāpūš, savos astoņos gados ļoti nopietni noteica: “Mammu, šis disks gan ir ļoti labs, tā skaņa ir tik laba un tā dziedāšana riktīgi forša!” Un prom viņš bija dziedādams gabalu no “Atslēdziņas”.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>