Carpe diem!

jūnijs 2016
P O T C P S Sv
« Mai   Jūl »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930  

Historia

Pa atslēgas caurumu lūrot jeb pārdomas pēc Roberta Džordana grāmatas

pasaules_acs (1)Kārtējo reizi man uzsmaidījusi laime un pateicoties Zvaigzne ABC burtiski pa atslēgas caurumu varu ielūkoties kādā grāmatā, kura Latvijas grāmatnīcu plauktos vēl nav atrodama. Šoreiz runa ir par amerikāņu rakstnieka Roberta Džordana “Laika Rata” sērijas pirmās grāmatas “Pasaules acs” pirmajām piecām nodaļām, kuras pēdējo pāris stundu laikā aizrāva mani nepazīstamā, teiksmu pilnā pasaulē.

Fantāzijas žanra literatūru esmu atsākusi lasīt pavisam nesen (iepriekš ar to biju aizrāvusies pamatskolas laikā), tomēr slavenā Dž. R. R. Tolkīna vārdu esmu dzirdējusi ne vienu vien reizi un “Gredzenu pavēlnieku” esmu iepazinusi vismaz caur kino industrijas interpretāciju, lai arī neviens no viņa darbiem tā arī manās rokās nav nonācis. Nemācēšu neko teikt ne par šī žanra attīstību un vēsturi, tomēr cik sapratu no grāmatas priekšvārdiem, Roberts Džordans tiek pielīdzināts Dž R. R. Tolkīnam, kurš kā varu nojaust no tām pašām atsauksmēm visticamāk ir bijis arī “Laika Rata” sērijas autora iedvesmas avots. Zinātāji min, ka vietām esot saskatāma acīmredzama Dž. R. R. Tolkīna ietekme, tomēr R. Džordans esot pats sava ceļa gājējs, kurš devis ļoti nozīmīgu ieguldījumu fantāzijas žanra attīstībā un kura darbi kļuvuši par iedvesmas avotu nākamo paaudžu fantāzijas žanra autoriem.

“Pasaules acs” ir pamatīgākas sērijas pirmā grāmata, ar kuru tad arī viss sākas. Jau grāmatas prologā autors lasītāju ienes episkā pasaulē, vēstot par sagrautu pasauli, apkārt valdošu nāvi un cīņu starp Gaismu un Tumsu. Uzreiz ir redzams, ka autora, patīk pievērst uzmanību tieši detaļām, kas man personīgi pirmajā brīdi radīja vēlmi pārlēkt pāri rindkopām, kuras ir diezgan asiņainas un nāves šausmas vēstošas. Tad nu veiksmīgi apspiedusi šo vēlmi, pilnībā sajūtu postu, šausmas un nāvi, ko autors ataino līdz smalkākai detaļai. Atzīšos, ka prologs nebija tas, kas rosināja manu interesi par darbu. Interesanti paliek vēlāk, kad esi jau ticis līdz pirmajām divām nodaļām, kurās autors pakāpeniski iepazīstina ar šī darba galvenajiem personāžiem un notikumiem.

Pirmajās piecās nodaļās autors lasītājam liek paraudzīties uz notiekošo no jauna puiša Randa skatupunkta. Rands ar savu tēvu dzīvo nomaļus no ciemata – Emondāre, kurā ierodas tikai svētku reizēs, cenšoties izvairīties no ciema sieviešu centieniem apprecināt Randa tēvu, kurš jau gadiem dzīvo atraitņos. Emondāre pati par sevi ir Dieva aizmirsts kakts, par kura eksistenci aizmirsusi pat karalistes, kurā ciemats atrodas, pārvaldītāji. Pēc mokošas ziemas beidzot ir atnācis kaut kas līdzīgs pavasarim un viss ciems gatavojas Pavasara svētkiem. Rands kopā ar tēvu dodas uz ciematu, lai piegādātu pasūtīju – svētkiem domāto sidru. Pa ceļam uz ciemu Rands pamana kādu svešinieku melnā zirgā, no kura dvesmo acīmredzams ļaunums un kurš burtiski izkūp gaisā, liekot Randam klusēt par redzēto, lai apkārtējie nedomātu, ka viņam rēgojas. Tomēr Rands nav vienīgais, kas redzējis melno jātnieku. To redzējuši arī citi puiši Randa vecumā. Parasti Emondārē iemaldās retais, taču šoreiz ciemats ir svešiniekus pilns. Te ieradusies kāda augstdzimusi dāma ar pavadoni, ceļojošais bards un pauninieks, kurš steidz vēstīt par kara briesmām. Autors lēni un pamatīgi autoram liek priekšā tēlus, par kuru lomu nākamajās romāna norisēs šaubu nav: pats Rands, viņa draugi Mats un Perins, ciema Viedā un meitene, kas Randa sirdij liek pukstēt straujāk, un citi. Katra nākamā nodaļa vēsta par ļaunuma tuvošanos un to, ka Emandāre pavisam drīz no visu aizmirstas vietas varētu kļūt par notikumu epicentru. Piektā un pēdējā nodaļa, kuru man bija iespējams izlasīt, bija apliecinājums tam, ka elles vārti ir vaļā un cīņa star labo un ļauno ir sākusies.

Šādām iespējām ar vienu acu kaktiņu ielūkoties grāmatām ir nelāga pēcgarša – interese ir radīta, bet turpinājums vēl jāgaida. Visticamāk turpmākās pāris dienas pavadīšu prātojot par to, kas notiek Emandārē un vai staltajam Randam izdosies izglābt tēvu, kurš ievainots cīņā ar mītiskiem briesmoņiem – trollokiem.

Grāmatas sižets ir daudz lēnīgāks, kā citu (jaunāku) šī žanra autoru darbos, autors ļoti daudz uzmanības pievērš detaļām, tomēr tas romānam tikai piedod tādu kā pamatīgumu un ļauj skaidri izprast notiekošo. Nezinu, kāda būs grāmata kopumā, jo nekad jau nevar paredzēt kur autors aizved savu lasītāju un kādas mocības vai priekus liek tam izbaudīt, taču tas, ko lasīju, man patika. Noteikti esmu ieinteresēta izlasīt visu grāmatu.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>