Carpe diem!

marts 2016
P O T C P S Sv
« Feb   Apr »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Mats Strandbergs, Sāra B. Elfgrēna

300x0_atslega_978-9934-0-5401-3Aptuveni pirms diviem gadiem es pievērsos fantāzijas žanram. Līdz tam īpaši ar to aizrāvusies nebiju un droši varēju apgalvot, ka vismaz 15 gadus nebiju lasījusi nevienu fantāzijas žanrā sarakstītu grāmatu. Grāmatas, kas manī radīja interesi par šo žanru bija Matsa Strandberga un Sāras B. Elfgrēnas Engelforsas triloģijas grāmatas “Aplis” un “Uguns”. Abas grāmatas, lai arī tās ir diezgan biezas, ar lielu aizrautību izlasīju pāris dienu laikā. Šiem autoriem izdevās mani apburt un aizraut, tādēļ tūlīt pat vienā rāvienā izlasīju vēl divas šī žanra grāmatas. Jāsaka gan, ka Strandberga un Elfgrēnas triloģijas abas pirmās daļas atstāja visspēcīgāko iespaidu. Turklāt man bija iespēja ar abiem autoriem tikties klātienē un uzzināt visu par triloģijas tapšanas aizkulisēm. Tādēļ ar lielāku nepacietību gaidīju triloģijas trešās – noslēdzošās daļas “Atslēgas” parādīšanos grāmatu veikalos. Ilgi gaidīju, bet sagaidīju un nejutos vīlusies.

“Atslēgas” ir triloģijas visapjomīgākā daļa. Kā teica mani skolēni, ieraugot šo apjomīgo “kluci” manās rokās: Vai Jūs zināt, ka ar tādu var kādu arī nogalināt? Jāsaka gan, ka neviena no izredzētajām šajā grāmatas daļā netiek nogalinātas. Vienu brīdi pat šķita, ka labajiem šoreiz paveiksies un visi lasītājiem simpātiskie tēli paliks sveiki un veseli. Diemžēl viens no pozitīvajiem tēliem tomēr tiek upurēts. Taču izredzētajām piepulcējušās jaunas raganas, kuras ir gatavas palīdzēt. Atgriežas nozudušie tēli un atklājas, ka ne viss ir tā kā izskatās. Izredzētajām nav daudz laika, lai prātotu par to, kurš te ir labais un kurš sliktais, nav daudz laika, lai pieņemtu pareizo lēmumu, jo pasaules gals negaida un viena pēc otras parādās zīmes, kas liecina par tā tuvošanās. Tomēr viņas to spēj: apturēt apokalipsi un izmainīt Engelforsas, visas pasaules likteni. Viņas spēj mainīties pašas un pieaugt.

Jau rakstot par pirmajām divām triloģijas daļām minēju, ka mani fascinē tas kā autori parādījuši pusaudžu savstarpējās attiecības, attiecības pašiem ar sevi un saviem tuviniekiem, raksturus un problēmas, ar ko tāds pusaudzis saskaras. Trešajā grāmatas daļā viņi to dara tikpat veiksmīgi, ļaujot vērot katra varoņa personīgo izaugsmi un pieaugšanu. Ļoti patika tas, ka autori tā vienkārši neļauj pazust Idai, kura kā mēs zinām gāja bojā triloģijas otrajā daļā. Arī trešajā daļā Ida ir nozīmīgs un redzams tēls, lai arī mirusi.

Lasot grāmatu “Atslēga” klāt atkal bija šī dīvainā un divējādā sajūta. Kamēr grāmata vēl nav pusē, gribas pasteidzināt notikumus, pašķirt uz priekšu lapas, palūrēt, kāds ir gala rezultāts notikumiem, par kuriem esi tikko izlasījis, bet tiklīdz esi ticis grāmatas otrajā pusē, tevi pārņem izmisums, ka grāmata iet uz beigām. Jo vairāk sarūk attālums līdz grāmatas beigām, jo lielāk šis izmisums kļūst. Bet gods kas gods autoriem, es varēju akceptēt šīs beigas. Manī neradās vēlme tās pārrakstīt, lai arī šķiršanās no jau iemīļotajiem varoņiem bija visai sāpīga. Matsa Strandberga un Sāras B. Elfgrēnas Engelforsas triloģija varētu būt no tām retajām grāmatām, ko es savā dzīvē varētu izlasīt vēlreiz. Doties kaut kur prom no visiem un iegrimt pusaudžu raganu pārdzīvojumos un piedzīvojumos.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>