Carpe diem!

februāris 2016
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
29  

Historia

Simona Ārnstede

300x0_apmelota_978-9934-0-5258-3Romantiskais romāns “Apmelotā” ir mana pirmā iepazīšanās ar zviedru rakstnieces Simonas Ārnstedes daiļradi. Jau pēc Latvijas Radio 2 raidījuma “Lasāmlaiks” noklausīšanās sapratu, Simonas Ārnstedes darbi pieskaitāmi pie tā sauktās dāmu literatūras un vairāk uzskatāma par izklaidējošu.

Jau pēc pirmo nodaļu izlasīšanas sapratu, ka šī ir dāmu literatūra vistiešākajā šā vārda nozīmē. “Apmelotā” noteikti nav grāmata, ko savā grāmatu plauktā ar lielu pompu prezentētu kungi. Es vismaz nevaru iedomāties nevienu kungu, kas no laba prāta šādu literatūru lasītu. Tomēr man likās, ka esmu sastapusi vecu labu paziņu. Es mēdzu lasīt dažādu literatūru. Pusaudžu gados grāmatas lasīju periodiem. Bija periods, kad lasīju tikai Agatas Kristi darbus, bija Žila Verna periods, Žoržas Sandas, Čārlza Dikensa un, ko tur liegties arī lubu literatūras periods.

Meitenēm visos vecumos patīk romantiskas pasakas ar laimīgām beigām. Bija laiks, kad vienu pēc otru burtiski “apriju” dažādu lubu literatūru. Lasīju visu, kas bija pieejams, līdz likās, ka jau pati esmu pārvērtusies par cukursaldu rozā krēmkūku. Lasīju, kamēr “atēdos”. Tomēr pēcāk, jau nopietnākā vecumā, šad tad pieķēros kādai lubenei. Sakiet, ko gribiet, bet šajās naivajās pasakās ir kaut kas, kas piesaista. Spēcīgi, ļoti bagāti, bet jūtīgi vīrieši, kas savu jūtīgumu slēpj aiz raupjuma un sliktās slavas. Drosmīgas sievietes ar augstām morāles vērtībām, kuras vajā dažādas likstas un likteņa triecieni. Mīlestība, kaisle, asprātīgas vārdu cīņas, pārpratumi, pārpratumi un protams laimīgas beigas. Tas viss aizrauj un liek lasīt grāmatu tālāk, lai arī saproti, ka tā ir pasaka, un vietumis varoņa rīcība kaitina.

Simonas Ārnstedes “Apmelotā” uzrakstīta lubenēm raksturīgajā stilā. 17. gs. beigas. Zviedrija. Bagāts, ietekmīgs grāfs, kuram ir slikta slava kā sieviešu pavedējam, vēl sliktākas attiecības ar ģimeni sastop nabadzīgu muižnieci ar ļoti augstām morāles vērtībām, noslēpumu bagāžu un ļoti asu mēli. Mulsinoša tikšanās, asa vārdu pārmaiņa, muļķīgas derības un vēlme atriebties, liek šiem it kā atšķirīgajiem cilvēkiem noslēgt visai interesantu vienošanos un kļūt par partneriem. Vienošanās noved pie visai likumsakarīga iznākuma – kaisles un skandalozas mīlas dēkas, jo … grāfs ir iemīlējies savas topošās līgavas tikumības uzraudzē jeb pavadonē. Interesantākais ir tas, ka šī nav vienīgā skandalozā mīlas dēka grāfa ģimenē. Bargais grāfa tētiņš līdz brīdim, kad lasītājs tiek līdz grāmatas pēdējai lapaspusei vismaz divas reizes savā zārkā ir otrādi apgriezies. Grāmatā neiztiek arī bez erotiskām mīlas ainām un svētlaimīgām trīsām aiz baudas. Galu galā galvenais varonis ir lielākais Zviedrijas aristokrātijas brunču mednieks. Un vēl… varoņi ik pa laikam nonāk visai komiskās situācijās. Līdz ar to par garlaicību sūdzēties nevar.

Uztverot grāmatu kā vieglu literatūru, ko ieskauj rožains saldums, lasīšana veicas ļoti raiti un ātrais temps rada vēlmi pēc iespējas ātrāk izlasīt nākamo lappusi. Tomēr grāmata mani mazliet paklupināja. Grāmatas darbība norisinās 17.gs. beigu posmā. Kaut kā pēdējā laikā sanācis lasīt vairākus dāmu romānus, kas gan nav sarakstīta ik vieglā žanrā kā “Apmelotā”, kuros darbība notiek tieši 17. gs. Autore diezgan veiksmīgi rada iespaidu par 17.gs. Zviedriju, tās sabiedrību, bet tad visu iespaidu samaitā laikam neatbilstošu vārdu lietojums. Ļoti šaubos, ka 17. gs. Zviedrijas augstākajā sabiedrībā tika lietoti tādi vārdi kā “stilīgs”, “perfekts” un “seksīgs”. Nezinu, vai šie vārdi ieviesušies autores neuzmanības dēļ, vai arī tas ir neveiksmīgs tulkojums, bet pēc vārda “stilīgs” man zuda visa 17.gs. burvība un sāka kaitināt varoņu klīrība.  Vietumis vairs nenoticēju varoņu rīcībai un vārdiem, likās, ka tie ir neloģiski, pamanīju, ka sāku meklēt vēl vairāk neatbilstošu vārdu. Vēl pēc brīža savā galvā sāku pārrakstīt erotiskās ainas. Vārdu sakot pieslēdzās manī mītošais analizētājs, kurš šīs grāmatas lasīšanas procesā vispār piedalīties nebija aicināts. Tomēr jāsaka, ka smieklīgās situācijas, kurās varoņi nokļuva, šo vilšanos remdināja. Sevišķi patika grāfa radītais haoss grāmatas beigās.

Principā jāatzīst, ka grāmata sniedz to, ko sola tās vāka noformējums, piederība konkrētajam žanram, vienīgi tie pāris vārdi, kas burtiski “ieduras”  acīs un neiziet no prāta, izjauc noskaņu ar kādu esi piesēdies pie šādas grāmatas lasīšanas.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>