Carpe diem!

februāris 2016
P O T C P S Sv
« Jan   Mar »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
29  

Historia

Lena Divani

300x0_septinas_dzives_978-9934-0-5105-0Tas, ka manā īpašumā tieši šobrīd nonāca grieķu rakstnieces Lenas Divani grāmata “Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri.” ir visai likumsakarīgi. Es esmu kaķa īpašniece. Man un manai kaķenei Mellenei ir pilnīga raksturu nesaderība. Viņas mīlestība reizēm mani smacē nost gluži vai burtiskā nozīmē. Tomēr stāsts nav par viņu. Stāsts ir par manu ideālo kaķi – Leo.leo2 Par kaķi ar raksturu un savu viedokli. Par kaķi kurš nebaidījās ieviest kārtību ar pamatīgas pļaukas palīdzību. Viņam bija pilnīgi vienalga, vai nemiera cēlājs ir suns, kāds cits kaķis vai arī kāds cilvēkveidīgais. Kārtībai jābūt un punkts! Tieši Leo bija tas, kas pēc mūsu četru gadu kopdzīves nolēma, ka vēlas palikt laukos un neatgriezties Rīgā. Viņš vienkārši noslēpās, kad manīja, ka taisos atpakaļ uz Rīgu. Un izvēlējās par savu mūzu manu mammu, kurai tad nu arī staigāja pakaļ kā uzticam šunelis. Kuru aizstāvēja un no kuras pa gabalu turēju citus kaķus, un pats par sevi saprotams, arī suņus. Reiz, pirms vairāk kā 6 gadiem es izveidoju šo blogu. leoViena no pirmajām sadaļām blogā bija “Resnā, pelēkā runča emuāri”, kuri tā arī palikuši nepabeigti. Bet kā izskatās – idejas virmo kaut kur gaisā. Un ir cilvēki, kas tās realizē līdz galam. To, ko neesmu izdarījusi es, ir izdarījusi Lena Divani. Viņa ir uzrakstījusi lielisku grāmatu par kaķu un cilvēku attiecībām. Par attiecībām, kuras nebūt nav vienkāršas. Par attiecībām, kas vienmēr paliek atmiņā.

Zaks Cukurs ir kaķis, kurš izdzīvo savu septīto dzīvi, kuras iesākums nav visai veiksmīgs, jo viņa māte un pārējie radinieki ir vienkārši staigājošas briesmas. Pēc inteliģentā sabiedrībā pavadītas sestās dzīves, Cukurs nav ar mieru pavadīt savu septīto dzīvi Saldās Madāmas rožu krūmā kopā ar visai nesimpātiskajiem un briesmīgajiem radiniekiem. Cukurs nolemj pieradināt cilvēku. Jā, jā, jūs nepārklausījāties! Patiesība ir tāda, ka ne jau cilvēks pieradina kaķi, bet gan kaķis cilvēku. Cukuram par laimi nekur tālu nav jāmeklē. Izvēlētais objekts – Jaunkundze, pati ierodas Saldās Madāmas dārzā, un Cukuram atliek tikai pievērst sev uzmanību. Neiet jau tik spoži, kā Cukur to ir paredzējis, bet galu galā viņš ir uzvarējis un nokļūst savās jaunajās mājās. Tieši tad arī aizsākas Cukura izmisīgā cīņa par Jaunkundzes mīlestību, par godu kļūt par viņas Mūzi.

Asprātīga, sulīgiem epitetiem  un vēsturiskām atsaucēm pārpilna grāmata, kas aizkustina, liek smieties, aizdomāties un galu galā liet gaužas, jo gaužas asaras. Stāsts par bez nosacījuma mīlestību, kādu vien var sniegt viens kaķis un to, ka mīlestībā un karā jebkuri ieroči ir labi. Stāsts par to, ka to, kas mums ir novērtējam tikai tad, kad esam to zaudējuši.

Mani kā cilvēku, kas kādu laiku pavadījis rakājoties pa antīkās literatūras gara darbiem, vēsturi un kultūru, sajūsmināja tas, cik veiksmīgi autore Grieķijas kultūru, vēsturi, filozofiju un literatūru ievij Cukura memuāros. Tur pilnīgi nevienam nevar rasties šaubu, ka Cukurs ir kaķis kaķu attīstības augstākajā posmā. Tāpat sulīgie epiteti un grieķu dižgaru piesaukšana. Man tas viss lika iekšēji no sajūsmas spiegt. Brāli un māsas, klasiskie filologi, šī grāmata varētu būt gardumiņš jums!

P6280129Zīmīgi, ka šī grāmata nonāca pie manis brīdī, kad uzzināju, ka mans ideālais kaķis – resnais, pelēkais devies uz kaķu paradīzi. Un lasot šo darbu, sajūta bija ļoti dīvaina, jo daļa no Cukura stāsta bija arī mana Leo stāsts. Ja kaķiem ir gara radinieki, tad mans Leo un Cukurs tādi noteikti bija. Ir diezgan sireāla sajūta grāmatā it kā lasīt par savu kaķi. Es mēdzu dāvināt grāmatas draugiem un paziņām. Šo grāmatu es neatdošu pat tam, kas to gauži lūgtu. Jo šī grāmata ir kā stāsts par manu sudrabpelēko Leo.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>