Carpe diem!

janvāris 2016
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Historia

Osa Helberga

300x0_sonjaJaunais gads parasti lielai daļai cilvēku iesākas ar apņemšanos mainīt savu dzīvi. Kāds apņemas vairāk sportot, kāds ēst veselīgāk, vēl kāds atradināties no smēķēšanas. Nezinu kā citus, bet mani šie konkrētie datumi padara nervozu. Gada noslēgumā drudžaini tīru māju, metu laukā vecas lietas, cenšos saprast, ko tad īsti jaunajā gadā vēlos, ka tik neievēlos, ko tādu, ko man patiesībā nemaz nevajag. Pulkstenis nosit  31. decembra divpadsmit un mana galva pilna ideju, kas jaunajā gadā jādara citādāk un jau 1. janvārī, ja godīgi, atpalieku no plāna, 2. janvārī atpalieku vēl vairāk un tā viss gada pirmais mēnesis paiet, graužot sevi par to, ka nepildu savu apņemšanos. Un tā tas katru gad’ no jauna…

Šogad nekādus plānus nebūvēju. 1. janvārī kārtīgi izgulējos, ar baudu pabrokastoju, pastaigājos gar jūras krastu, pēc tam sildīju nosalušās rokas pie “Alus krodziņa” kamīna un ēdu ļoti gardu soļanku. Vakaru pavadīju mājas, graužot piparkūkas, dzerot karstu tēju un lasot Osas Heldbergas “Sonjas pēdējā vēlēšanās”, kas neskatoties uz to, ka nosaukums ir visai daiļrunīgs un stāsts tiešām sākas ar nāvi, ir stāst par jaunu sākumu, stāsts par sapņu piepildīšanos un krasu savas dzīves mainīšanu.

Sonja ir mirusi, bet pirms savas nāves viņa ir kļuvusi par labo feju, jeb var teikt arī par tādu kā mazu Dieviņu. Sonjas draudzenes Mangana, Rebeka un Susanne ir bijušas Sonjas tuvākās draudzenes. Kopā piedzīvotas dažādas dēkas, izraudātas bēdas un pie nevienas vien viena glāzes norunāti nost dažādi kreņķi un nedienas. Draudzenēm Sonja vienmēr bijusi, spridzīga, ļoti atraktīva, dzīves baudītāja, māksliniece, kura vienmēr ir bijusi gatava viņas uzmundrināt, iedvesmot un pavilkt uz zoba. Neviena no viņām pat nenojauta, ka viņu labākā draudzene ir miljardiere, ar vairākiem īpašumiem ārpus Zviedrijas un dienā, kad Sonju iepirkšanās centrā ķer infarkts, viņām tiek dota iespēja krasi mainīt savu dzīvi. Tikai tāds sīkums – triju mēnešu laikā kādai jāaiziet no darba, kādai jānomet svars, bet vēl kādai jāuzbarojas. Turklāt, lai meitenes (ja tā var saukt sievietes ap piecdesmit), sajustu gaidāmo labumu saldmi, katrai kontā tiek ieskaitīta pamatīga summiņa ar vairākām nullēm. Un meitenes pieņem izaicinājumu.

Osas Helbergas ” Sonjas pēdējā vēlēšanās” ir dzīvespriecīgs, mazliet nereāls, humora pilns un romantisks stāsts sieviešu auditorijai, par brīnumiem, kas notiek, par sapņiem, kas piepildās un drosmi atteikties no ierastās dzīves, vides. Ļoti izklaidējoša literatūra, kas rada vēlmi ieliet  glāzi vīna, sacelt kājas gaisā un lasīt, atstājot aiz borta ikdienas steigu. Jāsaka gan, ka man galvenās varones bija ļoti grūti sasaistīt ar piecdesmitgadnieces tēlu, es viņas redzēju kā savas vienaudzes, lai gan man vēl gadi līdz pensijai nav jāskaita. Jebkurā gadījumā tas irs stāsts par to, ka dzīve kūsā jebkurā vecumā, ka arī piecdesmit gados var sākt jaunu dzīvi, flirtēt, iemīlētie, izdzīvot dažādas kaislības un jā….dzīvot uz pilnu klapi, tā ka zibeņi šķīst. Tiem, kas sevi uztver pārāk nopietni, un uzskata, ka katrai viņu dzīves minūtei ir jātiek veltītai tikai ļoti nopietnām lietām, iesaku nelasīt, bet man patika, lai gan vietumis likās: Nu, ko var ņemties kā tādi seriāla varoņi, pieauguši cilvēki taču!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>