Carpe diem!

janvāris 2016
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Historia

No otra gala jeb kā es ar Gregu iepazinos...

300x0_grega_dien_veca_skola_vaks_700Domāju, ka par šo manu atzīšanos smiesies katrs otrais skolas puika. Kauns jau ir, bet līdz šim nebiju ielūkojusies nevienā no “Grega dienasgrāmatām”. Lai sevi attaisnotu, jāsaka, ka par Gregu biju dzirdējusi, zināju, ka puikas ar lielu nepacietību gaida jaunas grāmatas iznākšanu, biju pat redzējusi filmu, bet lasīšanu pietaupīju tam laika sprīdim, kad mans jaunais cilvēks, būs atbilstošā vecumā un pats mācēs lasīt grāmatas. Es pat biju iztēlojusies kā svinīgi pasniegšu viņam pirmo “Grega dienasgrāmatu”. Skaista vīzija, vai ne? Bet kā jau teica gudri ļaudis tālā senatnē: Homo proponit deus disponit – cilvēks domā dievs dara.

Es gluži neplānoti tiku pie “Grega dienasgrāmatas”. Ne jau kā pieklājas – pie pirmās, bet gan pie pēdējās. Turklāt šī grāmata ir pavisam īpaša. To rotā pašā Džefa Kinnija autogrāfs.(Kāds, nejauks prieciņs – aizrautīga Grega fanāta deguna priekšā nožvidzināt grāmatu ar paša Kinnija autogrāfu, protams nepasakot, ka tā ir vienīgā, kas ir tavā īpašumā. Ha! Ha!) Uzrakstīts ar viņa roku un pildspalvu, jo… Viņš taču bija šeit – Rīgā, tikās ar savien cienītājiem un sniedza intervijas. Jāsaka gan, ka autogrāfs grāmatā nav mans nopelns un visticamāk būtu pieturējusies pie sava plāna, ja ne blogeru Ziemassvētku pasākums Zvaigznes ABC mājīgajā pagrabiņā, un ne mans dēls. Tieši puika bija tas, kurs ienākot grāmatnīcā sāka saukt: Mamma, re kur jaunais Gregs! Ieķērās roka un vilka lūkot grāmatu. Tieši viņš arī prasīja, vai mēs nevarot dabūt Grega grāmatiņu. Paldies Zvaigznes ABC meitenēm! Dabūjām! Ar visu Kinnija autogrāfu. Bērns pieprasa grāmatu!!! Medus manām ausīm un dvēselei. Vēl lielāks medus bija dēla paziņojums, ka viņam tagad vajagot visas “Grega dienasgrāmatas” un ka viņš zinot, kāda būšot ceturtā lieta Ziemassvētku vecīša sarakstā. Tā būšot pirmā “Grega dienasgrāmata”. Protams, ka viņš kāroto saņēma. Vecītis paklausīja.

Tā nu esmu izlasījusi “Grega dienasgrāmatu” pēdējo un pirmo grāmatu, un esmu sajūsmā. Tiešām lieliska grāmata. Nu, jā… saprotu, ko nodomāsiet: Tata atklājusi Ameriku! Visi to jau sen zina. Tik un tā teikšu, ka grāmata ir lieliska. Smējos kā traka. Vietumis atpazinu savus skolēnus un jā… arī pati sevi, kas par to, ka mūs šķir pāris gadu desmiti, bērni visos laikos ir un paliek bērni. Domāju, ka tieši tas ir tas, ar ko Kinnijs bērnus aizrauj – sajūta, ka Grega stāsts kaut kādā mēra var būt arī viņa stāsts, ka Gregs tāpat kā viņi mēdz nogāzt podu, mēdz baidīties, rīkoties pretēji vecāku un skolotāju gribai. Un vispār… Gregam ir pašam savs funktieris, tas nekas, ka reizēm kļūdains. Un Gregs nebaidās kļūdīties, ja arī kas noies greizi viņš noteikti izdomās, kā no šīs ķibeles tikt laukā. Bet ja nesanāks… piespriesto sodu izturēs. Tāpat tik pazīstamas ir Kinnija tēlotās attiecības ģimenes locekļu starpā. Vecāki, kas ļoti cenšas būt pareizi un aiz lielas centības visu salaiž dēlī. Kaitinošs mazais brālis un vēl kaitinošāks vecākais. Gregam ir par ko dalīties savā dienasgrāmatā un ļoti ceru, ka Džefs Kinnijs turēs Grega festivālā doto solījumā, turpināt rakstīt “Grega dienasgrāmatu”, jo viņu fanātu pulciņam ir pievienojies vēl viens – pamatīgi pāraudzis bērnelis. Pie velna visi skaistie plāni! Ņemu ka es lielāku iepirkumu somu un dodos grāmatnīcas virzienā pēc atlikušajām astoņām grāmatām.

P.S. Starp citu, es šo nosauktu par ieteicamo literatūru vecākiem. Ja ne paši savas bērnības sajūtas atpazīs, tad varbūt uz sevi kā vecāku no bērna viedokļa palūkosies. Protams caur bagātīgu humora prizmu. Tā teikt: pasmejies par sevi pats!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>