Carpe diem!

oktobris 2015
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  

Historia

Liliana Fašingere

300x0_neskiramie_4-1Reizēs, kad kāds no ģimenes locekļiem vai radiniekiem mūs nokaitinājis līdz baltkvēlei, mēģinām sevi kušināt ar veco labo teicienu: “Radiniekus neizvēlas, ar tiem jāmēģina sadzīvot”. Un mēs pieciešam, gan dzēlienus, kas dzeļ vissāpīgākajās vietās, gan pāraudzināšanas mēģinājumus, gan publisku nopulgošanu, gan to, ka, lai cik bēdīgi tas nebūtu, tieši radinieki ir tie, kas nespēj mūs pieņemt tādus, kādi esam. Tomēr, ja iespējams, savu dzīvesvietu izvēlamies tālu prom no dzimtajām ārēm un mīļoto radinieku pulka.

Tieši šo iemeslu dēļ austriešu rakstnieces Lilianas Fašingeres romāna “Nešķiramie” galvenā varone tiesu mediķe Sisija ir devusies prom no Zauzālas, prom no „mīļotā” ģimenes klēpja. Parasti jau viņa turas pa gabalu no dzimtās puses, taču šoreiz katoļu ragana – Sisijas vecāmāte ir ļoti uzstājīga, turklāt ir nomiris Sisijas tēvs – ģimenes melnā avs. Patiesībā jau viņš ir tāds pat nepieņemtais kā Sisija, jo kā jau ciemā spriež – ābols no ābeles tālu nekrīt. Un ja vēl Sisijas māte būtu bijusi normāla… Zauzālas klaču tantes zinoši nogroza galvu, tāds tādu atrod.

Lai nu kā Sisija dodas uz bērēm, un… Dievs jau nav mazais bērns, zina, ko dara. Bērinieku pulkā iesper zibens, trāpot tieši Sisijas mīļajiem radiņiem, bet pašu Sisiju sargeņģelis pagrūž malā, pareizāk sakot, iegrūž kapā. Lai visa šī situācija izskatītos vēl amizantākā, Sisiju no kapa izvelk labākās draudzenes Regīnas vīrs Štefans. No nešķiramās trijotnes ir palikuši tikai viņi abi. Regīna pirms diviem gadiem pazudusi romantiskā Itālijas salā. Viss ciems ar vīru priekšgalā sēro par šīs lieliskās sievietes nāvi. Lai nu kurš, bet Sisija noteikti nav pat Regīnas mazā pirkstiņa vērta. Tā vismaz uzskata viss ciems un Sisijas ģimene, kuriem par pārsteigumu  un kaunu Sisisja kļūst par Štefana mīļāko.

Saka jau, ka sievietes intuīcija nepieviļ. Ja cieminieku divkosība viņai ir pazīstama, tad Štefana uzvedība un mirušās sievas pielūgšana, liek aizdomāties, ka kaut kas kārtība un ka lietas ne tuvu nav tādas, kādas izskatās. Sisija nolemj doties uz Pročidu. Tas ir sākums aizraujošai pēdu dzīšanai, interesantiem atklājumiem un cilvēku patiesās dabas atklāšanai. Šis ir arī stāsts par cilvēku nežēlību, paštīksmināšanos un sevis uzcelšanu uz pjedestāla. Stāsts par to, ka mēs nekad nezinām, kas notiek aiz ģimenes mājas durvīm un ka ne vienmēr viss ir tā kā izskatās.

Šis noteikti nav baisi asiņains detektīvs ar straujām norisēm un adrenalīna pārpilnību. Fašingere adrenalīnu iebaro pamazām, smalki sapin lasītāju sava stāstījuma burvībā, liekot aizmirst par laiku un apkārtējo pasauli. Man, lasot “Nešķiramos” vienā dienā divas reizes izdevās veiksmīgi pabraukt garām savai pieturai. Autore ļoti atraktīvi attēlo gan Zazaulas iedzīvotājus, gan itāļus, Pročidas salas iedzīvotājus, kas patiesībā nemaz tik ļoti viens no otra neatšķiras, lai arī Sisijas vecāmāte, Itālijā nepabijusi ne sekundi, par itāļiem izsakās nievājoši. Varoņu galerija, ko autore liek priekšā savam lasītājām fascinē ar savu krāšņumu, daudzveidību un niansētu atainojumu. Kādu brīdi likās, ka kaut kur no krūmiem izlīdis arī Ritas Falkas krietnais policists Francis kopā ar Omi un pārējiem sava ciema kolorītajiem tēliem. Zināma līdzība bija saskatāma.  Ja es būtu māksliniece, varētu pēc autores apraksta tos visus uzzīmēt. Tikpat niansēti un interesanti autore apraksta arī vidi. Es sevi neuzskatu par vizuālisti, bet Fašingeres vārdiskos gleznojumus, neatkarīgi vai tie bija cilvēki, daba, pilsēta, ciemats, vienkāršas vakariņas lasīju ar baudu.  Šajā darbā harmoniskā mijiedarbībā dzīvo aizraujošs stāsts, labā humorā paslēpta nopietnība, kas liek aizdomāties. Spraigas darbības cienītājiem šī grāmata varētu šķist garlaicīga, bet es šo darbu “malkoju” lēni un nesteidzīgi, izbaudot ik kriksīti. Un galu galā…. Vai tiešām vienmēr ir jāsteidzas un jāmēģina noķert ātru kaifu? Kaifot var arī lēnām. 🙂

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>