Carpe diem!

septembris 2015
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930  

Historia

Salla Simuka

300x0_balta_ka_sniegs_mazvaks

Te nu man visiem jāatvainojas. Izrādās izlasīju grāmatas nepareizā secībā. Tad nu oficiāli paziņoju, ka šī ir otrā nevis pirmā grāmata, kā rakstīts turpmākajā tekstā. Pirmā daļa ir “Sārta kā asinis”, tad seko “Balta kā sniegs” un noslēdz “Melna kā ogle”. Tomēr man nemaz netraucēja, ka šīs divas daļas samainīju vietām, likās, ka grāmata uzrakstīta īpašā manierē.

Nezinu kā bija citiem grāmatas lasītājiem, bet man jau pēc pirmās izlasītās grāmatas nodaļas izlasīšanas bija jāizsaucās: “Ir! Šī grāmata tiešām ir laba”. Veids, kā autore izstāsta Lumikes stāstu, vārdi, ko viņa izmanto, filozofija, kas nāk no grāmatas lappusēm, pasaku motīvi, kas iekodēti mūsdienu sabiedrības rīcībā, domāšanā un motivācijā padara šo grāmatu fascinējošu. Tiešām nezinu, kāpēc Salla Simuka tiek salīdzināta ar Jū Nesbē. Nesen izlasīju Nesbē “Sātana zvaigzni” un teikšu atklāti man šis darbs likās diezgan pabrutāls. Var jau būt, ka tā tam jābūt, jo autors galu galā ir vīrietis. Tomēr man vēl nedēļu pēc grāmatas izlasīšanas ik pa laikam acu priekšā nostājās kāda aina no grāmatas, kas nav visai apetītelīga. Ticiet man, ēstgriba pazūd, kad pusdienu laikā acu priekšā nostājas vizualizācija, par tēmu, kur un kā slepkava noslēpa savam upurim nogriezto pirkstu.

Simuka darbs ir daudz smalkāks, es teiktu inteliģentāks. Var just, ka autore daudz studējusi pasakas un aizrāvusies ar tām, pētījusi tās.  Kaut vai pirmajai grāmatai piešķirtā baltā sniega krāsa. Tajā tiešām kaut kādā mērā pārsvarā figurē šī baltā krāsa, kaut kāda devas nevainības,  naivuma, šķīstība, kas mijas ar nāves bālumu, stingumu un aukstumu. Interesanti, ka baltais, kas parasti rada asociācijas par šķīstību, tīrību, sirdsskaidrību, tikumu grāmatā ir aizsegs nelāgiem darbiem, mahinācijām un pat slepkavībām.

Aizraujošs ir veids, kā autore lasītāju iepazīstina ar grāmatas galveno varoni Lumiki.Grāmata nav tikai aizraujošs stāsts par to kā jauna meitene atmasko sektu “Baltā ģimene”. Jau pati Lumiki ir meitene ar noslēpumu un lasot grāmatu, lasītājs, kļūst par detektīvu, kurš ne tikai ar kopā ar galveno varoni atklāj noziegumu un glābj nevainīgus cilvēkus, lasītājs pats kļūst par detektīvu, kurš solīti pa solītim atklāj pašu Lumiki un viņas noslēpumus. Un tādu ir daudz. Ne velti pati Lumiki saka, ka nāk no ģimenes ar noslēpumiem. Pirmā triloģijas daļa, lasītājam par šo meiteni, viņas dzīvi, emocionālajiem pārdzīvojumiem un notikumiem, kas viņu veidojuši, rūdījuši, atklāj pa visam maz. Tāpēc pēc grāmatas izlasīšanas, lai arī galvenais notikums it kā tiek atrisināts, šķiet, ka stāsts ir tikai sācies. Saprotu tos fanus, kas pēc pirmās grāmatas izlasīšanas appludinājuši autori un izdevniecību ar vēstulēm, kurās vienīgais jautājums bijis – Vai būs turpinājums?

Ja tikšanās reizē nevarēju “salikt” kopā Salla Simuka un kriminālromāns. Tad pēc pirmās triloģijas izlasīšanas varu teikt: Tā ir Salla Simuka, kas dvesmo no šīs grāmatas, lai arī pati autore kādā intervijā teikusi, ka skolas laikā diez vai būtu savas grāmatas galvenās varones draudzene. Viņai, pretēji Lumikei, vienmēr bijis plašs draugu un paziņu loks. Pilnīgi noteikti pievienojos tiem, kas ir šīs autores savaldzināti. Tiešām lieliska grāmata, ko ieteiktu izlasīt ikvienam, arī tiem, kas varbūt neaizraujas ar detektīvžanru. Šī noteikti nav grāmata tikai jauniešiem.

Šīs ir manas pārdomas par triloģijas pirmo daļu “Balta kā sniegs”, bet nu ar skubu steidzu ķerties pie nākamās daļas.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>