Carpe diem!

septembris 2015
P O T C P S Sv
« Aug   Okt »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930  

Historia

Laura Dreiže “Danse Macabre” 1. daļa – “Deja ar nāvi”

300x0_dejaarnavi_978-9934-0-4765-7Laura Dreiže ir tā autore, par kuru sen dzirdēju (gan no draugiem, gan no plašsaziņas medijiem), vairākkārt dzīvē skatīju, bet tā arī tālāk par domu – jāizlasa kaut kas no Dreižes – nebiju tikusi. Pati Laura, lai arī no pirmā skata nepateiksi, man vienmēr asociējusies disciplīnu, gribasspēku un mīlestību uz vārdu, valodu. Savu pirmo grāmatu viņa sarakstījusi vēl esot skolniece un nu jau (25 gadu vecumā) viņas pūrā ir veselas četras grāmata. Triloģijā “Danse Macabre” ir viņas piektā grāmata. Laura ir arī atbildīga par NaNoWri norisi Latvijā. Tieši viņa ir tā, kas visu novembri cītīgi “kurbulē”, uzmundrina un rīko pasākumus tiem, kas ik novembri nolēmuši pieņemt lielāko rakstnieku izaicinājumu – sarakstīt romānu mēneša laikā. Tas nebūtu iespējams bez pašdisciplīnas, mērķtiecības un ticības sev, saviem sapņiem.

Zināju, ka autore vairāk pievērsusies tieši fantāzijas žanram, tomēr, lasot “Danse Macabre” 1. daļu – “Deja ar nāvi”, sapratu, ka tā nav tikai aizraušanās ar šo žanru, tā visticamāk ir ir MĪLESTĪBA UZ MŪŽU. Ik vārds, ik teikums liecina par LIELU MĪLESTĪBU pret šo žanru. Un šo mīlestību jūt arī lasītājs, kurš gluži neviļus iemīlās grāmatas varoņos un zaudē sirdsmieru, saprotot, ka izlasāmo lapu skaits grāmatā nepielūdzami sarūk un tūlīt, tūlīt jau būs no tiem jāatvadās. “Dance Macabre” ir no tām grāmatām, ko ļoti grūti nolikt malā, tā burtiska nozīmē ievelk sevi un liek lasītāju lūgties, kaut grāmatas lapas būtu plānākas un druka sīkāka. Pēc pēdējās rindkopas izlasīšanās pārņem atkarīgajiem raksturīgais nemiers un alkas pēc nākamās devas, ko nemazina pat apziņa, ka tu jau tā šo grāmatu esi izlasījis nedēļu ātrāk par citiem mirstīgajiem, kuriem to iegādāties būs iespējams tikai 7. septembrī.

“Danse Macabre ” darbība norisinās 19. gs. otrajā pusē Augšlondonā – pilsētā debesīs, kur pulcējas un dzīvo viss sabiedrības krējums. Kaut kur apakšā ir vecā labā Londona, kas līdzinās elles katlam un kurā mīt sabiedrības nabadzīgie slāņi, bet augšā debesīs dzīve tiek baudīta pilniem malkiem. Viktorija Roze Elingtone ir slavena Lielbritānijas arhimaga meita, kuru nolēmusi noskaidrot sava tēva nāves apstākļus un iemeslus, kas ir visai noslēpumaini. Lai piekļūtu tuvāk šim noslēpumam, Viktorija šķiras no krāšņās matu rotas, kleitu nomaina pret glaunu vīrieša uzvalku un Karaliskajā Maģijas akadēmijā, kuras rektors savulaik bijis meitenes tēvs, mācības uzsāk Viktors Elingtons, kam jau pašā pirmajā dienā rodas domstarpības ar Akadēmijas baisāko studentu – Tanielu Glāsu…

Šajā brīdī sākas piedzīvojumi, kurus caurvij smalki attiecību un likumsakarību tīmekļi. Kaut kur uzvirmo vārdos neizteikta romantika, draudzība, likteņa nolemtība, nodevība, atklājas noslēpumi un tiek riskēts uz nebēdu, līst galveno varoņu un lasītāju asaras. Autore apbrīnojami precīzi ataino tā laika tikumus, netikumus, dzīvesveidu un sabiedrību, cilvēku savstarpējās attiecības. Maģija, alķīmija un citi brīnumi ir šīs Augšlondonas sabiedrības neatņemama daļa. Tikpat dabiska, kā dienišķā maltīte un vannas istabas apmeklējums. Un pat lielākais skeptiķis pieprasītu šķipsniņu brīnumu, ja autore, pēkšņi, kādu untumu vadīta, nolemtu maģiju no varoņu dzīves aizvākt. Tomēr uzreiz jāsaka, ka grāmata nav abrakadabraka brīnumu kopums. Tas ir kaut kas smalkāks, kaut kas tāds, ko grūti izstāstīt, to sapratīs tikai tie, kas grāmatu izlasīs. Man šī grāmata ir laupījusi sirdsmieru un šķiet, ka līdz 7. oktobrim, kad grāmatnīcas plauktos nonāks triloģijas 2.daļa – “Zem mākslīgām zvaigznēm”, būšu iedzīvojusies vairākos sirmos matos un nograuztos nagos, prātodama par galvenās varones likteni, jo 1.daļas beigas bija… nu, ļoti, ļoti, ļoti sāpīgas ne tikai varonei, bet arī lasītājam.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>