Carpe diem!

maijs 2015
P O T C P S Sv
« Apr   Jūn »
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Historia

Sofi Oksanena

bikernieku-pusmaratons-2015-sofi-oksanen 048“Kad pazuda dūjas” ir trešā Sofi Oksanenas grāmata, kura izdota latviešu valodā. Neesmu lasījusi nevienu no iepriekšējām, bet šis romāns noteikti ir tāds, kuru vajadzētu izlasīt ikvienam no mums. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir arī stāsts par mums, par latviešiem, lietuviešiem un grāmatas varoņiem igauņiem. Tas ir stāsts par laikiem, sajūtām, emocijām un baisām lietām, kas mums – baltiešiem ir ļoti labi saprotamas, pazīstamas. Bieži vien ārpus Baltijas mūsu bailes, satraukumu un piesardzību nesaprot, mums pārmet, ka nedalām pilsonību pa labi un kreisi, ka šūmējamies par uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem, ka pieprasām drošības garantu. Sofi Oksanena ir autore, kas šo mūsu baiļu, piesardzības un reizēm arī dusmu iemeslu aiznes līdz ārvalstu lasītājam. Turklāt viņa to dara ļoti korekti un prasmīgi, veidojot ļoti kolorītus literāros tēlus, ko nevar pārprast.

Oksanena nevairās atklāt to, cik prasmīgi totalitārie režīmi prot izmatot cilvēku tumšās puses, cik labi tie spēlējas ar cilvēku vājībām. Viņa ļoti korekti ataino vācu un krievu okupāciju Igaunijā, ko šie režīmi darīja ar sev nevēlamām personām, kādas agresijas tie piekopa, ko plānoja iekarotajās valstīs, kādu apstākļu pēc brālis bija spiests nostāties pret brāli, kāda bija dzīve padomju laikā, kādi meli tika stāstīti padomju pilsoņiem un kādās bailēs viņi tika turēti.

Grāmatas centrā ir trīs tēli: taisnprātīgais Rolands, diezgan paglumais Rolanda brālēns un audžubrālis Edgars, kā arī viņa sieva Judīte. Trīs atšķirīgi, bet tik cieši saistīti tēli, kas katrs dzīvo kā nu māk un kā godaprāts atļauj. Jāatzīst gan, ka vienam no viņiem tāda lieta kā godaprāts nepiemīt, toties ir ļoti liela godkāre, kuras dēļ viņš mierīgi spēj paveikt noziegumu. Tēli un apstākļi bija tik labi atainoti un raksturoti, ka vienā brīdi atklāju – zinu atbildes, ko meklē grāmatas varoņi. Vienīgais pārsteigums bija pašas beigas, jo viens no varoņiem tiešām bija veiksmīgi noslēpies.

Interesants ir arī veids kā grāmata sarakstīta. Katram varonim ir savs stāsts. Turklāt tie tiek stāstīti atšķirīgos laikos – II pasaules kara laikā un padomju gados. Grāmata ļoti precīza ataino  to, kā tika rakstīta propaganda un kāds ir cilvēks, kas to dara.

Grāmata ir skarba, ļoti kolorīta un uz pārdomām vedinoša. Tā liek novērtēt to, kas mums dota – brīvība. Paldies autore par to, ka viņa mūsu tautu sajūtas un pārdzīvojumus tik prasmīgi spēj aiznest līdz cilvēkiem, kas to nav piedzīvojuši!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>