Carpe diem!

marts 2015
P O T C P S Sv
« Feb   Apr »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Historia

Grāmatu svētki 2015 jeb ieslodzīt

gramatasPasaule ir pilna ar visdažādākajām mānijām. Mums ikvienam ir vismaz ducis ar tā. Ēšanas mānija, seriālu skatīšanās mānija, mammagribregulētmanu dzīvi mānija, visiuzmaniskatās mānija, perfektās frizūras mānija utt. Var jau tās noliegt, kontrolēt un apspiest, bet kādā brīdī tās tik un tā izlaužas un dodas brīvsolī, sarīkodamas hedoniskas dzīres. Viena no manām, tā teikt pozitīvajām mānijām ir grāmatu lasīšana, kas vairāk vai mazāk ir saistīts ar bibliofīlismu.  Tad nu oficiāli varu paziņot, ka februāris izvērsies par manu personīgo grāmatu vākšanas mānijas ziedēšanas mēnesi. Sākās tas viss ar dievīgajām atlaidēm izdevniecības “Zvaigzne ABC” veikalos, kam nespēju turēties pretī un beidzās ar visu bibliofīlu Olimpu – Grāmatu svētkiem 2015. Esmu pārspējusi pati sevi un kā žurka šī mēneša laikā atvilkusi mājās veselas 19 grāmatas. Un lielākais guvums – 11 grāmatas nāk tieši no Grāmatu svētkiem.

Melošu, ja teikšu, ka vienīgais, kas man uz šiem svētkiem atkal un atkal liek doties ir tikai vilinošās cenas. Grāmatu svētki arī ir lieliska iespēja aci pret aci tikties ar autoriem, sajust rakstniega garu, iedvesmoties, kā arī iegūt autora autogrāfu. Lai arī pulkstenis jau ziņo par Velna stundas atnākšanu, vēl arvien esmu šī pasākuma varā un vēlos padalīties manos šīsdienas iespaidos.

20150301_021151Grāmatu svētkus iesāku, blēņojoties kopā ar bērnu grāmatiņu autori Eviju Gulbi un mākslinieci Zani Raičenoku-Raišonoku Bērnu stūrītī. Zinot, ka vēlos piedalīties 3 grāmatu prezentācijās, ļāvu saviem abiem pavadoņiem (4 un 5 gadus veciem) pusotru stundu dulloties un darboties tieši šajā izstādes sektorā. Tad nu jaunie cilvēki varēja rādīt savas prasmes. Iesākumā tika saliktas puzles – kādas grāmatas vāka attēls vai ilustrācija. Nākamais darbiņš – piedalīties milzu ilustrācijas izkrāsošanā. Ilustrācijas bija tik lielas, ka to krāsošanā piedalījās vismaz 20 mākslinieki. Manuprāt, ļoti interesants bija klekšu konkurss, kad no uz lapas uzmesta krāsas klekša bija jārada zīmējums. Nenoturējos un uz dēla lapas, ar viņa atļauju, uzmetu arī vienu savu kleksi, kas pārvērtās princesē. Secinājums – tā vārētu būt lieliska radoša nodarbe mājās, kopā ar bērnu. Pēc tam, protams, bija pienācis laiks paklausīties dzejoļus no Evijas Gulbes jaunās dzejoļu grāmatas “Ece-bece-Ābece”, kura bija viena no mājās pārnestajām grāmatām. Šī grāmata ir savdabīgs ceļvedis burtu apguvē. Vēl visiem mazajiem un lielajiem apmeklētājiem bija iespēja noklausīties stāstiņu no Evijas Gulbes topošās grāmatas par žurkulēniem Koko un Riko. Lasījums autores un kāda zēna – izstādes apmeklētāja izpildījumā tiešām bija ļoti ieintriģējošs, lai arī autore apgalvoja, ka tas esot visu laiku muļķīgākais stāsts. Lai nu kā, bet klausoties šo stāstu, dēlēns nolēma nogaršot uz galda esošos žurku kārumus. Atzina par gardiem esam. Dullošanās noslēgumā abi jaunie grāmatu draugi paši, bez manas pavadības devās savās pirmajās autogrāfu medībās. Pēc tam gan ar steigu bija jādodas pirkt jaunajai paaudzei domāto literatūru un grāmatu skaits somā pieauga vēl par 2 jaunām grāmatām.

foto: Maija Liepa

foto: Maija Liepa

Nākamā mūs pietura – Arno Jundzes jaunās grāmatas “Kristofers un Ēnu Ordenis” grāmatas prezentācija. Pats autors, piedāvājot šo darbu izdevniecībai teicis, ka viņam esot sanācis kaut kas traks. Tomēr jāsaka, ka šo darbu var uzskatīt par pasūtījuma darbu, jo kādā pasākumā pie autora pienākuši pāris zēni un jautājuši “Onkulīt, vai Jūs nevarētu uzrakstīt kādu grāmatu zēniem,  ar šaušanu, sprāgšanu pakaļdzīšanos, bet kur visi paliek dzīvi?” Kā lai šādiem pasūtītājiem atsaka? Un tā tapusi šī grāmata ar  šaušanu, sprāgšanu, teleportēšanos, kur visi galu galā paliek dzīvi. Grāmatā aprakstītie n otikumi norisinās Parīzē, Romā un Rīgā. Autors speciāli kā pamatnotikumu vietu izvēlējies Latviju, bet brīnumainos notikumus skaidro ar fizikas likumu un matemātikas palīdzību. Savu izvēli autors skaidro ar to, ka Latvijas lasītājam noteikti tuvākā ir pazīstama vide, bet citur viņš dodas nelielā ceļojumā, bet zinātniskā ir netieša norāde uz eksakto zinātņu nepieciešamību, kā arī pietuvina notikumus realitātei. Netiek radīta mānīgā sajūta, ka viss notiek pēc burvju nūjiņas mājiena. Klātesošajiem bija iespēja noklausīties grāmatas fragmentu. Manuprāt, autoram ļoti labi izdevies izveidot galvenā varoņa – pusaudža tēlu (atbilstoši vecuma īpatnībām), faktorus, kas ietekmējuši viņa raksturu (māte, kas gājusi bojā pēc lielveikala griestu iebrukšanas un tēvs, kas netiekot galā ar sievas zaudējumu aizbēdzis peļņā uz ārzemēm, kā arī Kristofera aizbildnis vecais Freimaņa kungs). Grāmata izklausās vairāk orientēta uz pusaudžu auditoriju, bet pats autors saka, ka tai nav noteikta vecuma limita. Ļoti priecē, ka tā ir tieši zēniem domāta grāmata, jo pēdējā laikā vairāk tiek izdotas tieši bērnu un jauniešu grāmatas, kas orientētas vairāk uz meiteņu auditoriju. Lai arī autors nesola grāmatai turpinājumu, pēc grāmatu blogera Inta Valča stāstītā par grāmatu, var saprast, ka šāds turpinājums gluži vai būtu nepieciešams.

Pēc iepazīšanās ar Kristoferu, nekādi nevarēju paiet garām Zvaigznes ABC stendam, kurā tika piedāvātas grāmatas uz svaru. 3 EUR par kg grāmatu!!! Kā kaut kam tādam var turēties pretī. Mana soma kļuva par pusotru kg smagāka.

foto: Maija Liepa
foto: Maija Liepa

Ja Arno Jundze nesola turpinājumu Kristofera un Ēnu Ordeņa dēkām. Turpinājums noteikti būs stāstam par Jaunpiebalgas mācītājiem. Savu jauno vēsturisko romānu “Mācītājs un viņa dēls”. Šī ir pirmā no divām grāmatām. Grāmatu svētkos prezentēja Ingrīda Bauere, kas saviem lasītājiem stāsta par hernhūtiešiem no viņu pretinieku luterāņu mācītāju Kēlbrantu skatu punkta. Šāda skatu punktu izvēle, konkrētajai rakstniecei neesot nekas jauns, jo aprakstot kādu tēlu, viņa izvēlas nevis pašu tēlu, bet kādu ar viņu saistītu personu, piemēram, atklājot Andreja Pumpura dzīvi, viņa par sava darba galveno varoni izvēlas dzejnieka sievu. Prezentāciju ļoti dzīvu padarīja gan muzikālais pavadījums, gan lieliskais aktieru trio, kas uz brīdi iejutās grāmatas varoņu āda, ļaujot saprast, cik skarbs un tai pašā laikā cilvēcīgs bijis pirmās grāmatas galvenais varonis – Kārlis Ludvigs Kēlbrants. Klausoties aktieru lasījumā pilnībā varēja sajust grāmatas laikmeta garu. Parto jāpaskās gan prasmīgajiem lasītājiem, gan autorei, jo tieši viņa ir tā kuras spalva radījusi šo darbu.

Foto: Maija Liepa

Foto: Maija Liepa

Pēc mācītāju dzimtas noslēpumu atklāšanas, pienācis laiks kam asiņainākam. Daces Judinas grāmatas “Siers otrajai pelītei” atvēršanas pasākums bija viens no tiem, ko visvairāk gaidīju. Iepriekšējā gada izstādē biju Daces Judinas iepriekšējās grāmatas “Mēnesis pie jūras” atvēršanas pasākumā un pēc interesantā prezentācijas, manā īpašumā nonāca šīs grāmatas eksemplārs ar pašas Daces Judinas slepkavnieciskajiem sveicieniem. Tā bija pirmā šīs autores grāmata, ko lasīju, taču vienīgā, kas lika pārtraukt ēst kūpināta šķiņķa maizīti, brīdī, kad izlasīju par zivju žāvētavā nokūpināto viesnīcnieku. Lai arī ēdienreižu laikā man nav raksturīgi domāt par grāmatām, Judinas “Mēnesis pie jūras” ir tas, kas spēj apturēt manu, pēc tik iecienītās žāvētās gaļas maizītes pastiepto roku. Dīvaini, kad nekad par to neiedomājos ēdot žāvētas zivi. Arī šoreiz Judinas grāmatas atvēršanas svētki nepievīla. Autore paņēma ar savu lielisko šarmu. Detektīva lomā iejutās Jānis Skanis, savus komentārus izteica kolēģi – detektīvu autori, tiesu psihologi un psihiatri. Klātesošajiem atkal bija detektīvu cienīgi konkursi. Nācās demonstrēt savas zināšanas pazīstamu detektīvžanra autoru atpazīšanā, tad sekoja atmiņas tests, atbildot uz jautājumiem par grāmatu sērijas “Anna Elizabete izmeklē” varoņiem un organoleptiskais tests. Pagājušajā gadā drosmīgajiem bija iespēja organoleptiski notestēt Annas Elizabetes septiņu ogu uzlējumu ar grādīgu piešprici. Šoreiz bija jāiztiek ar nomierinošām zāļu tējām. Tas visticamāk tādēļ, ka jaunais Judinas romāns, pēc visa spriežot, ir daudz asiņaināks par visiem iepriekšējiem, jo šoreiz detektīviem jānotver maniaks, kas laupījis dzīvību veseliem septiņiem cilvēkiem. Lai arī Gundega Sēja atklāja klātesošajiem slepkavas dzimumu, domāju, ka romāns ar to mazāk intriģējos nekļuva. Klātesošie un autore noteikti vēl būtu turpinājuši kopā lieliski pavadīt laiku diemžēl laiks ir nepielūdzams, līdz ar to Judinas kabatā palika vēl daži, klātesošajiem neatklāti trumpji.  Tā teikt citai reizei.

Mājās pārbraucu ar smagu somu un labi pavadītas brīvdienas sajūtu. Liels prieks man bija par to, ka arī abiem mazajiem līdzgājējiem izstādes apmeklējums patika, neskatoties uz to, ka nācās iet līdzi uz man interesējošām grāmatu prezentācijām. Noteikti visiem iesāku šodien – 1. martā izmantot iespēju apmeklēt Grāmatu svētkus 2015.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>