Carpe diem!

marts 2015
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Historia

Džodžo Mojo

300x0_pedeja_vestule_no_milota_978-9934-0-4880-7Viņš – bezbailīgs žurnālists, kam pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Entonijs smīkņā par Londonas smalko sabiedrību. Bagātība, lukss, viesības… viņam tas viss liekas tukša izrādīšanās un viņš tai velta skarbus vārdus. Vīlies savā ģimenes dzīvē Entonijs pārvērties par mūžīgo klejotāju, kurš bez liekas apdomas dodas krīzes skartiem reģioniem, cenšoties aizmirsties precētu sieviešu skavās. Viņš mīlestībai netic.

Viņa – bagāta vīra sieva. Skaista, apburoša, ballīšu karaliene. Kā jau tā laika sabiedrībā pierasts, gandrīz piepildījusi savu sūtību, kļuvusi par sievu vīram, ko katrs, kas viņu ierauga, apskauž. Vienīgais, kas atlicis – sagādāt pēcnācēju savam veiksmīgajam vīram. Viņa ir laba sieva savam vīram, tieši tāda, kādu viņu audzinājusi māte un kādai viņai vajadzētu būt pēc sabiedrības vispārpieņemtajām normām. Dženifera neko citu nemāk. Vai viņa mīl savu vīru? Viņš taču ir viņas vīrs.

Kādu dienu šie atšķirīgie cilvēki satiekas un atklāj, ka vien otram ir Īstie un Vienīgie, ka nespēj savu dzīvi vairs viens bez otra iedomāties. Viņu mīlasstāsts liek noticēt īstas mīlestības esamībai. Pietrūkst tikai dažas minūtes, lai viņu stāstam būtu laimīgas beigas. Taču liktenis lēmis citādi un izšķir viņus, ļaujot satikties pēc sešiem gadiem, lai atkal izšķirtu.

Sekojot līdzi notiekošajam, lasītaju pārņem šausmas, jo viss liecina par to, ka mīlētājiem nav lemts būt kopā, ja vien nenotiek brīnums. Brīnums notiek. Entonijs un Dženifera sava romāna laikā apmainījās ar vēstulēm. Pirms viņu ceļi tiek šķirti pirmo reizi, Entonijs uzraksta Dženiferai vēstuli, kurā aicina viņu sev līdzi. Atstāt vīru, draugus un ierasto dzīvi, sākot visu no jauna zem abu mīlestības. Šis mīlasstāsts paliktu noslēpums un abi mīlētāji nekad nesatiktos, ja pēc četrdesmit gadiem šo vēstuli neatrastu žurnāliste Elija.

Patiesībā grāmata “Pēdējā vēstule no mīļotā” sevī slēpj divus stāstus. Viens ir līdz smeldzīgumam aizkustinošais Dženiferas un Entonija stāsts, otrs – stāsts par Eliju, viņas destruktīvajām attiecībām ar precētu vīrieti un bailēm zaudēt mīlestību, par bailēm vairs nepiedzīvot īstu mīlestību, lai arī nav īstas pārliecības, vai esošā mīlestība ir īsta. Lai arī grāmatas centrā ir Dženiferas un Entonija stāsts, Elija gribot, negribot iekaro lasītāja (šoreiz gan runa ir par sieviešu auditoriju) sirdi, jo viņa ir mūsdienu sieviete un viņas problēmas ir lasītājām tuvas. Grāmatā satiekas divi atšķirīgi laikmeti un divas atšķirīgas paaudzes ar atšķirīgām vērtībām un sabiedrībā vispārpieņemtām normām. Abos gadījumos stāsts ir par izvēli, kas jāizdara sievietei.

Ļoti interesants ir mīlasstāsta izklāsts. No Entonija skatu punkta tiek pavēstīts par abu mīlētāju iepazīšanos un romānu līdz brīdim, kad Dženifera saņem viņa pēdējo vēstuli. Dženiferu lasītāj iepazīst pēc nelaimes gadījuma, kā rezultātā viņa ir zaudējusi atmiņu. Viņa ir nonākusi situācijā, kad jāiepazīst sevi no jauna un jāatceras, kas viņa ir, jo aina, ko zīmē vīrs, vecāki un draugi, viņai neliekas patiesa. Apliecinājums tam ir mīlestības vēstule, ko Dženifera atrod. Entonija stāsts ir stāsts par abu mīlestības uzplaukšanu, Dženiferas – par pazaudētā mīļotā atrašanu un… atkārtotu zaudēšanu. Turklāt tam visam paralēli risinās arī Elijas mīlasstāsts. Autore ļoti labi prot saglabāt intrigu līdz pat pēdējām grāmatas nodaļām. Mani ļoti uzrunāja vīriešu un sieviešu vēstulītes, kas ievada katru grāmatas nodaļu. Īsumā – īsts dāmu gardumiņš, par to liecina jau grāmatas vāka noformējums. Īsta sieviešu lasāmviela, vīriešiem tā varētu šķist mazāk aizraujoša.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>