Carpe diem!

marts 2015
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Historia

Arno Jundze

300x0_kristofers_un_enu_ordenis_2_700Arno Jundzes grāmata “Kristofers un ēnu bruņinieks” kļuvusi par manu lielo prieku. Kāds varbūt pasmiesies: “Prātiņ, nāc mājās! Atradusi par ko priecāties! Par grāmatu zēniem, turklāt domātu cilvēkiem, kas uz pusi jaunāki par tevi.” Tomēr, manuprāt, ši ir ļoti lieliska grāmata, made in Latvia, kas manā skatījumā ir milzīgas pluss. Visi kā traki lasa par Harija Potera dēkām, par pusaugu meiteni kas iemīlas vampīrā, utt., taču neviens no šiem ar pārdabiskām spējām apveltītajiem varoņiem nav mūsējais, ne vien no viņiem nav klaiņojis pa Rīgas ieliņām, nav ēdis to pašu rupjmaizes riku un izdzīvojis tādas pašas grūtības kā mēs. Tādēļ mūsu pašu latviešu izcelsmes “izredzētā” parādīšanās pie fantāzijas literatūras apvāršņa manī izraisa patiesu sajūsmu.

Kā pats autors stāstīja tikšanās reizē ar grāmatu draugiem, šī grāmata tapusi pēc pasūtījuma. Pasūtītāji – bariņš pusaugu zēnu, kuri bija pamanījuši, ka lielākā daļa grāmatu veltītas meiteņu auditorijai un nav neviena smeķīga lasāmgabala zēniem ar pakaļdzīšanos un šaušanos. Autors zēnu pasūtījumu pieņēmis un pēc kāda laiciņa, drebošu sirdi,  uz izdevniecību Zvaigzne ABC nesis grāmatas manuskriptu, sak’ apzīnīgā vecumā esmu sarakstījis kaut ko pavisam traku.

“Kristofers un Ēnu ordenis” ir aizraujošs stāsts par pusaugu zēnu, kuram dzīve varbūt nav pati spožākā ģimenes traģēdijas dēļ. Kādu rītu viņu uzrunā pavisam dīvains svešinieks, no kura teiktā zēns gandrīz nekā nesaprot, jo tas viss izklausās pēc beigta suņa murgiem. Visticamāk, ka tā tas arī paliktu, ja Kristofers nenonāktu ļoti dīvainu notikumu epicentrā. Pēkšņi izrādās, ka no Cēsu un Brīvības ielas krustojuma līdz Eifeļa tornim Parīzē var nokļūt nepilnas minūtes laikā, ka no Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pa tiešo var tikt līdz Palatīna kalnam Romā, ka domu lasīšana nav nekas īpašs un ka visu neparasto var izskaidrot ar fizikas un algebras palīdzību, ja vien… tu par šīm zinātnēm interesējies un mācies. Grāmatā ir it viss, kas varētu interesēt gruntīgu zēnu: pakaļdzīšanās, ceļošana laikā un telpā, noslēpumu atklāšana un atbilžu meklēšanu, pat šaušana un slepkavību (par laimi tur sliktie izrēķinās ar sliktajiem), un kā jau tas īsti pieklājas īstam fantāzijas žanra darbam – tiek izglābta pasaule. Šo visu dīvaino notikumu saistībā Kristofers tiek pie īsta drauga, patiesībā draudzenes, klasesbiedrenes Kates veidolā, kura, protams, arī ir Ēnu ordeņa mācekle, tāpat kā Kristofers.

Man kā tūrisma gidam īsta veldze dvēselei bija Kristofera un Kates darbošanās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, jo es tur esmu bijusi. Ne  tikai izstāžu telpās, bet arī bēniņos un pagrabā, pilnībā varēju vizualizēt abu jauniešu ceļu pa muzeju, kamēr viņi atrada portālu. Likās, ka esmu devusies meklējumos līdz ar viņiem. Tādas pašas sajūtas pārņēma, kad lasīju par Romu, jo arī tur soli pa solim biju izstaigājusi visu aprakstīto teritoriju un to izpētījusi, kā jau tas nākas klasiskās filoloģijas grāda īpašniecei. Es pat atpazinu vietu, kur jaunieši atrada pazudušo zēnu.

Grāmata noteikti patiks ne tikai zēniem, bet arī meitenēm. Domāju, ka autors nošāvis divus zaķus un sarakstījis grāmatu, kas ir aizraujoša gan zēniem, gan meitenēm. Vecākiem iesaku ar šo grāmatu papildināt savu pusaudžu grāmatu plauktu un arī pašiem izlasīt. Lai arī autors apgalvo, ka turpinājums nav paredzēts, ES GRIBU VĒL!!!!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>