Carpe diem!

novembris 2014
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Historia

Sofija van der Stapa

300x0_meitene_ar_9_parukam_mazvaks…, lūkojos uz apkārt esošajiem studentiem, mani pārņem skarba apjausma: es vairs neesmu viena no viņiem. Man nav tādas nākotnes kā viņiem, kuras vārdā būtu vērts darboties. Man ir tikai šodiena, kas studēšanu padara par smieklīgu nodarbi…”

Sofijai ir tikai divdesmitviens gads, kad visus viņas nākotnes plānus un ieceres bezjēdzīgas padara diagnoze – vēzis. Grāmata “Meitene ar deviņām parūkām” ir balstīta uz reālu dzīvesstāstu. Sofija van der Stapa grāmatā aprakstījusi savu pieredzi, sajūtas un dzīvi no brīža, kad viņa uzzina par savu slimību. Sofijas ceļš uz izveseļošanos nav viegls: ķīmjterapija, nelaba dūša, galvas reiboņi, bailes no nāves, dusmas, starošanas, apjausma, ka rītdiena var arī nepienākt. Tā sāpīgā atziņa, ka liktenis piespiež novērtēt ik mirkli, kas tev dots un izvēlēties, kā tu izmantosi ik dienu, ik stundu, ik minūti, ik sekundi savas dzīves.

“Lai arī cik paradoksāli tas izklausītos – es vairs nevēlos steigties. Es nevēlos pienākuma pēc darīt kaut ko no šī visa… Vairs nekādu obligāti paveicamo darbu sarakstu. Šodien man ir tikai viena prioritāte – izdzīvošana… Labāk vērst savu uzmanību uz tagadni, kas ir īsta un klātesoša. Ir pienācis laiks pārdomām. Laiks pievērsties būtiskajam un personiskajam. Sākt pašai ar savu skalpu. Es to joprojām slēpju.”

Sofija izvēlas…Kā pati saka, koķetēt ar vēzi. Viņa izvēlās arī esošajā, skaudrajā situācijā pēc iespējas izbaudīt dzīvi. Tas viņai izdodas ar deviņu dažādu parūku palīdzību. Pēc tam, kad Sofija ķīmijterapijas rezultātā zaudē matus, viņa dodas iegādāties parūku un nonāk pie atklāsmes, ka uzliekot parūku it kā mainās viņa pati. Pēkšņi nāk apjausma par to, cik patiesībā daudzšķautnaina ir Sofija, cik dažāda tā var būt gan savā uzvedībā, gan izsakot viedokli.

“Iejušanās šajos dažādajos tēlos palīdz man ieraudzīt sevi pašu. Piemēram – šī es esmu  un tā esmu es, un arī tā esmu es. Manuprāt, ir dīvaini, ka mums ir tikai viens ķermenis un viens vārds, ja iekšēji mūsos mīt tik daudzas dažādas pasaules. Es gandrīz jūtos kā ieguvēja, ka varu valkāt šīs dažādās parūkas un izmēģināt atšķirīgas personības.”

Sofija ļauj vaļu savām dažādajām deviņām personām, mulsini ārstu, ik reiz uz vizītēm ierodoties jaunā izskatā. Viņa iemācas ar lielāku rūpību izturēties pret sevi. Paiet gads līdz Sofija uzveic savu slimību, bet šajā laikā viņa iet uz randiņiem, iepazīstas ar puišiem, brauc ceļojumos ar draugiem, iemīlas un iedzīvojas salauztā sirdī. Slimība vēl vairāk saliedē meitenes ģimeni, visas nesaskaņas tādos brīžos pazūd nebūtībā. Viņas ģimene un draugi ir viņas mūris un balsts. Viņa iegūst jaunus draugus vēža slimnieku vidū, piedalās TV šovā un kļūst par žurnāla slejas autori. Sofija dzīvo dzīvi, kas, salīdzinot ar iepriekšējo ir lēnāka, taču tajā pašā laikā ir daudz intensīvāka un krāsaināka. Tieši vēzis ir tas, kas lika paņemt rokā pildspalvu, lai izliktu uz papīra savas pārdomas, sajūtas un piedzīvoto. Grāmata “Meitene ar deviņām parūkām” ir Sofijas van der Stapas dzīves  laikā, kad nebija skaidrs, vai rītdiena pienāks.

Sofija neļāva vēzim sevi uzveikt. Viņa ar to koķetēja, mācījās no tā un izmantoja to savā labā. Grāmata ir enerģisku dzirksteļu gūzma, kas liek savākties un beigt žēloties, liek novērtēt to, kas mums dots. Atraktīvais autores stils un spēja pazoboties par sevi fascinē un neļauj grāmatu nolikt malā līdz pēdējās rindkopas izlasīšanai. Grāmata ir ļoti pozitīva, tomēr tā nenoliedz arī skaudro un sāpīgo. Van der Stapa, lieki neaizplīvurojot, runā gan par ķermeņa reakcijām uz ķīmijterapiju, starošanu, par sliktajām dūšām, dusmām, bailēm, tā sauktajām sliktajām dienām. Pozitīvais un ne tik pozitīvais grāmatā ir līdzsvarā. Visticamāk, ka nav otras tādas grāmatas, kur vēža slimnieks par pārdzīvoto izsakās ar tādu pašironiju un humora devu. Noteikti iesaku šo grāmatu ikvienam, kas diendienā nomoka sevi ar jautājumiem par savu esību, dzīves jēgu un izjūt nepārtrauktu neapmierinātību ar sevi un savu dzīvi, kā arī tiem, kas traucas uz priekšu gaišās nākotnes vārdā, tai pašā laikā aizmirstot par tagadni. Grāmata noteikti ir pamatīgs spēriens pa “pēcpusi” un liek pārvērtēt savu dzīvi, vērtības un proritātes.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>