Carpe diem!

oktobris 2014
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Historia

Zigmunds Freids

freids“Ārstiem vajadzētu pierast skaidrot ierēdnim, kurš pārpūlējies savā birojā, vai mājsaimniecei, kurai mājas lietas kļuvušas pārāk smagas, ka viņi ir saslimuši nevis tāpēc, ka mēģinājuši izpildīt savus uzdevumus, kas īstenībā viņu civilizētajām smadzenēm ir viegli, bet tāpēc, ka savu seksuālo dzīvi ir atstājuši stipri novārtā un to izpostījuši.” Zigmunds Freids

Domāju, ka šo pagājušā gadsimta sākumā  Zigmunda Freida teikto frāzi var attiecināt arī uz mūsdienām, domājot tieši par Latviju, jo, lai arī pagājis gandrīz gadsimts un lai arī mūsdienās par dzimumdziņu un seksuālo dzīvi, tās saikni ar cilvēka psihi, ir diezgan daudz informācijas, mēs bieži vien atstājam šo cilvēka esībai ļoti svarīgo jomu novārtā, to ruinējot. Ļoti daudzu izjukušu laulību un attiecību pamatā ir tieši seksuālās dzīves neesamība, nekopšana un radušo problēmu nerisināšana. Tā taču ir vieglāk. Izšķirties un uzsākt jaunas attiecības, nevis ķerties klāt saviem tarakāniem, strādāt ar sevi un savā attiecībā, analizēt tās. Daudzu veselības problēmu pamatā ir dzīvošana pēc pārņemtiem vai paša radītiem stereotipiem, savas dzimumdziņas apspiešana, noniecināšana un nepieņemšana, gara mākslīga atdalīšana no miesiskām vajadzībām. Uzskats, ka bērniem par seksuālam attiecībām nav neko jāzina, utt. Tās visas ir lietas, ko esam saņēmuši mantojumā no PSRS laikiem, kad “seksa nebija” un tieši par to savos pētījumos runā psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids.

Tūlīt gan atzīšos, ka šī bija viena no grāmatām, kuras lasīšana nepadodas visai raiti. Pirmkārt, jau pati tēma pieprasa  izlasītā ilgāku sagremošanu. Otrkārt Freida valoda nav paša vienkāršākā. Tāda nu tā tajā laikā bija. Reizēm likās – lasot, smadzenes samežģījušās. Lai izlasītu šo grāmatu man bija nepieciešams pusotrs mēnesis (visai neierasti), turklāt vakaros nevarēju aizmigt, jo pa galvu malās lasītais. Varētu teikt, ka ar Freidu galvā iet gulēt, jau bija kļuvis par ikvakara rituālu. Tomēr galu galā kaut kādā skaidrība tiku. Bija nodaļa, ko sapratu mazāk, bet lielākoties viss bija saprotams, sevišķi nodaļas par bērnu seksualitāti un par to vai un kad bērnam ir šīs lietas jāizskaidro.

Lasot šo grāmatu bija interesanti vērot, kā ar katru nākamo traktātu Freids nonāk pie jaunām atziņot, nebaidoties arī atzīt, ka agrākie pieņēmumi bijuši maldīgi. šķiet, ka piedalies viņa profesionālajā attīstībā un izaugsmē. Freids ir viens no pirmajiem, kas vērš uzmanību uz to, ka seksuālā dzīve un cilvēka psihe ir cieši saistīta. Tāpat viņš pauž pārliecību, ka ārstam, precīzākas diagnozes uzstādīšanai, pacientam noteikti jāuzdod jautājumi par viņa seksuālo dzīvi. Mazliet smaidu izraisa teorija, ka viens no galvenajiem seksuālā rakstura traucējumu iemesliem ir masturbācija jeb pašapmierināšanās, tomēr diezgan daudz no tā par ko raksta Freids sasaucas arī ar mūsdienu pētījumiem. Interesanti bija lasīt Freida viedokli un pētījumus par homoseksualitāti, sadomazohismu, bērnu seksualitāti un dzimumdziņas izpratnes veidošanos, kā arī par tēva un mātes lomu bērna seksuālajā attīstībā, kā arī par to, kādas traumas var atstāt sociālie, kulturālie un reliģiskie pieņēmumi, kas ierobežo seksualitāti vai liek par to runāt kā par tabu tēmu.

Pēc grāmatas izlasīšanas secināju – mūsdienu paaudzei ir veicies, ka Freids un arī citi zinātnieki savā laikā bija gana drosmīgi un pievērsās seksualitātes un cilvēka seksuālās dzīves pētniecībai. Pateicoties šiem cilvēkiem, mums ir iespēja izglītoties, uzzināt, izzināt un nepieļaut savu vecāku kļūdas, jau laikus iemācot saviem bērniem, ka viņa seksualitāte it tikpat dabīga lieta, kā barības uzņemšana un vēdera izeja, ka tā ir daļa no cilvēka. Freids ir pirmais, kas pauž viedokli – seksualitāte un dzimumattiecību skaidrošana jāiekļauj skolu programmās. Lai cik dīvaini tas nebūtu, ik dienas, komunicējot ar cilvēkiem atklājas, ka mūsdienu sabiedrībā valda diezgan daudzi tumsonīgi uzskati un stereotipi par dzimumdziņu, seksualitāti un seksuālo dzīvi. Daudziem vēl tāls ceļš ejams līdz Freida pirms gadsimta izteiktajām atziņām. Šī varbūt nav grāmata katram, taču tā ļauj ielūkoties psihoanalīzes un seksualitātes vēsturē un attīstībā. Tā sniedz arī izpratni dažādos ar seksualitāti saistītos jautājumos, lauž kaut kādus stereotipus par Freidu un viņa darbu, taču tā noteikti nav viegla literatūra.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>