Carpe diem!

aprīlis 2014
P O T C P S Sv
« Mar   Mai »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930  

Historia

Dace Judina

300x0_cover (1)Viss iesākās pavisam romantiski. Majors Miks Kaķītis. Anna Elizabete. Milzīgs rožu puķis, un… Telefona zvans, kas romantikai liek atkāpties un iezvana visus nākamos grāmatā aprakstītos notikumus, kuriem ar romantiku maz kā kopēja.

Mēnesis luksusa viesnīcā pie jūras. Katra darbā nodzīta cilvēka sapnis. Atpūta, veselības kūres, gards ēdiens, romantiskas pastaigas un kaisli skūpsti jūras krastā. Turklāt viss par velti! Kurš būtu tik dumjš, lai no kaut kā tāda atteiktos. Tā domā visi Annas Elizabetes draugi, paziņas, kolēģi un ģimenes locekļi Mežāju pagastā. Tikai viņa pati nez kādēļ vilcinās. Tirpoņa vēderā vēsta, ka labi nebūs. Tomēr viņa ļauj sevi pierunāt. un kopā ar kolēģi Zani un uzticamo suņupuiku Grāfu ierodas Kaijciemā.

Sasalusi kaija krāšņas tortes virsotnē, izvārīta topoša skatuves dīva, grilēta baņķiere un auksti kūpināts viesnīcas īpašnieks. Krāšņākai garšas buķetei, klāt saujiņa ģimenes leģenda, skeleti skapjos, pagaldēs un pagultēs. Smugulis ar naudu, tā sauktajam spaisam līdzīgs pulverītis un kārtīga deva rīcineļļas viesu salātos, lai kājas un miesa vieglāka. Īstas kulinārās izvirtības kriminālā mērcē Daces Judinas gaumē. Ne tur ko pielikt, ne atņemt. Laipni lūgti viesnīcā “Kaija”!

Klātesot Daces Judinas grāmatas “Mēnesis pie jūras” atvēršanas svētkos, aizdomājos, kad pēdējo reizi esmu lasījusi kārtīgu detektīvu. Nevarēju atcerēties. Agatu Kristi, Žoržu Simeonu un Edgaru Vollesu – pavisam sen padsmitnieces vecumā. Burtiski ēdu vienu detektīvu pēc otra. Tomēr pēdējos desmit gados detektīvžanrs vai nu manas lasāmvielas klāstā parādījis ļoti reti, vai arī lasītais bijis tik blāvs, ka neatceros pat ne viena darba virsrakstu. Par Daces Judinas “Mēnesis pie jūras” varēšu droši teikt, ka atceros. Grilētā viesnīcnieka dēļ vien, jo tieši viņa dēļ mana brokastu sviestmaize ar auksti kūpinātu karbonādes gabalu uz tās palika neapēsta. :)

Romāns ir ļoti interesants un līdz pēdējam brīdim saglabā intrigu – kurš ir vainīgais? Vai tiešām pie vainas dzimtas lāsts? Sev par prieku grāmatas beigās secināju, ka manas aizdomas apstiprinājās. Jāsaka gan, ka autore manīgi jauca pēdas, ik pa laikam liekot apšaubīt izvirzīto versiju un mēģināt vainu piedēvēt kādam citam. Atrisinājums, protams, nāk brīdī, kad liekas, ka vēl lielāks mudžeklis nevar būt. Mistika, asprātīga valoda, humors un autores spēja saglabāt intrigu, ir tas kas šo romānu padara interesantu un iespējams neļaus tik ātri aizmirst. Ļoti labs gabals atpūtai un smadzeņu izvēdināšanai. Un… Tas romantiskais brīdis tomēr pienāks, kaut arī ne  tāds kā sākumā iecerēts. Vairāk gan no manis ne vārda, lasiet paši! :) Tikai piebildīšu, ka pavisam nopietni apsveru domu sameklēt pārējās Daces Judinas grāmatas.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>