Carpe diem!

februāris 2014
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
2425262728  

Historia

Pīters Meils

viesnīca "Pastis"Gardēdības slavas dziesma, lielisks  humors, nedienas ar mājas remontu, kolorītais provansiešu apraksts un kaudzēm saules glāstu. Tas viss man nāk prātā iedomājoties par Pītera Meila autobiogrāfisko romānu “Gads Provansā”. Man šī grāmata garšoja. Ļoti garšoja. Tādēļ nopriecājos, ieraugot ziņu, ka Zvaigzne ABC izdevusis vēl vienu Pītera Meila grāmatu “Viesnīca “Pastis””. Nojautu, ka tā noteikti būs aizraujoša, humora pilna lasāmviela. Priekšnojauta mani nepievīla.

Lai arī šī grāmata atķiras no iepriekšējās, tām ir daudz kā kopīga: Provansa, jaunas dzīves uzsākšana, kas saistīta ar māju un mīlestība pret ēdienu. Sižetiski šis romāns ir daudz spriganāks. “Gads Provansā” vairāk ir meditēšana pie vīna glāzes, dabas vērošana, pielāgošānās provansiešu rimtajai dzīvei, savukārt “Viesnīca “Pastis”” ir kā brauciens ar velosipēdu. Garām slīd aina pēc ainas, brīžiem lēnāk, brīžiem straujāk. Romāna galveno varoni Saimonu Šovu iepazīstam, kā ļoti veiksmīgas reklāmas aģentūras vadītāju, kuram ir visai iespādīgs bankas konts un divas šķirtas laulības. Lai mazliet izvēdinātu galvu un aizmirstu klapatas, ko radījusi neveiksmīga laulību, Saimons dodas nelielā atvaļinājumā uz Provansu. Tieši šis mazais izrāviens no ierastās dzīves, kā arī iepazīšanās ar ļoti simpātisko Nikolu Buvjē izmaina visu Saimona dzīvi. Nikolas zilbinošais smaids, veca žandarmērijas ēka, nedaudz fantāzijas, izaicinājuma trūkums un rutīna darbā un… Voilā! Provansā top jauna viesnīca, bet reklāmas magnāts kļūst par viesnīcnieku. Vieni par to priecājas, bet citi skaudības griež zobus.

Zem viesnīcas “Pastis” izkārtnes veiksmīgi paslēpjas romantisks romāns, komēdija un detektīvs. Tas viss kopā grāmatu padara aizraujošu un atmiņā palikošu. Šī  noteikti ir grāmata, kuru var aizlasīties līdz rīta gaismai un ieteikt kā labu lasāmvielu gan atvaļinājuma laikā, gan vēsākā ziemas vakarā saritinoties uz dīvāna zem silta pleda. Gaisā novēda lavanda, rozmarīns… un tu jau ieturi brokastis uz viesnīcas “Pastis” terases.

Varbūt kādam šķitīs dīvaini, bet bez galvenā varoņa, viņa uzticamā drauga Ernesta un iemīļotās Nikolas piedzīvojumiem viesnīcā, ar ļoti lielu interesi sekoju vēl astoņiem amizantiem tēliem, kas iecerējuši visai nelāgu darbu – aplaupīt banku. Viņi šim savam projektam gatavojas tik rūpīgi, ka es viņiem no visas sirds novēlēju veiksmi. Rādījās tādi labdabīgi tipiņi. Savā veidā sapņotāji. Kā rāda romāna notikumi, veiksme viņus nepievīla, pat iedeva papildus balvu.

Esmu redzējusi filmu “Labais gads”, kas itkā esot filmēta pēc grāmata “Gads Provansā” motīviem. Var jau būt, ka alojos, bet man liekas, ka filmai vairāk līdzības ir tieši ar romānu “Viesnīca “Pastis””.

Noglaudu grāmatas krāsaino vāku un atkal aizdomājos par to, vai savā dzīves plāna neierakstīt punktu – Franču valodas apguve jaunas dzīves uzsākšanai Provansā. Ja ne tagad, tad pēc gadiem, kad būšu sirma, simpātiska kundzīte ar pamatīgu bankas kontu, modernākajām zobu protēzēm un dimanta gredzeniem pirkstos. 🙂

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>