Carpe diem!

februāris 2014
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
2425262728  

Historia

Inī Lorenca

300x0_coverEs dievinu Vācijas mazos lidostu un staciju grāmatu veikaliņus. Vienmēr, kad esmu šajā zemē, kaut vai tikai tik ilgi, lai pārsēstos citā transporta līdzeklī, mans ceļš vispirms ved uz šīm mazajām grāmatu bodītēm. Es dodos pēc savas iecienītās brīvdienu literatūras – viduslaiku dēku romāniem. Pat īsti nezinu kā tas nākas, bet līdz šim viduslaiku dēku romānus esmu lasījusi tikai vācu valodā.

Inī Lorencas grāmatu “Wanderhure” jeb “Ceļojošā priekameita” esmu pāris reizes noglaudusi ar pirkstu galiem, bet manā brīvdienu grāmatu plauktā līdz šim tā nebija nonākusi, neskatoties uz draudzenes slavas dziesmu šai grāmatai. Tādēļ ļoti nopriecājos, kad pamanīju, ka Zvaigzne ABC izdevusi šo grāmatu latviešu valodā. Sirdi tīkami sildīja grāmatas biezums, jo pavisam droši varu apgalvot, ka esmu lasītājs – gargabalnieks.

Grāmata vēsta par kādu ļoti krietnu bagāta pilsoņa meitu Mariju, kura ir ļoti paklausīga, kā jau tas krietnai pilsoņu meitai pienākas, un gatavojas kāzām ar tēva izvēlēto precinieki. Tiek gādāts labākais vīns, kautas treknākas zosis, šūts greznākais tērps, Marija vēl saņem pēdējos norādījumus un padomus par sievas pienākumiem, vēl atlikušas tikai nedaudz stundas līdz brīdim, kad jāstājas mācītāja priekšā… Diemžēl viss izvēršas citādi. Pilsētas tikumīgākajai jaunavai kāzu kleitas vietā tiek uzvilktas priekameitas drānas, bet pati, nežēlīgi nopērta un savainota, izraidīta no savas dzimtās pilsētas uz mūžu. No romantiskas, mīkstā kokonā sildītas meitenes, Marijai ir jātop par sievieti, kura pelna naudu sevi pārdodot, tajā pašā laikā nezaudējot cieņu savās un savu klientu acīs. Ir tikai nedaudz cilvēku, kas tic Marijas nevainībai, diemžēl liktenim labpaticies pajokot, un viņu ceļi nekrustojas vairāku gadu garumā. Labi vien  ir, jo pretējā gadījumā lasītājiem būtu liegta iespēja sekot līdzi jaunās meitenes gaitām un piedzīvojumiem, izdzīvojot visdažādāko emociju gammu. Turklāt romāna sižets ir ļoti spraigs un aizraujošs.

“Ceļojošā priekameita” ir aizraujošs romāns, kas vietumis liek šausmās saķert galvu, apraudāties, vīstīt dūres aiz dusmām un bezspēcības, smieties, pārdzīvojot līdz ar grāmatas varoņiem. Mīlestība, naids, piedzīvojumi, nodevība grāmatā savijas ļoti krāšņā buķetē. Inī Lorenca ļoti krāšņi parāda viduslaiku aristokrātu un bagātnieku cīņas par varu, vienkāršo cilvēku cīņa par izdzīvošanu, atšķirība starp dažādiem sabiedrības slāņiem, tā laika lielkulība.  Grāmatā atainoto laikmetu precīzi raksturo latīņu teiciens “Homo homonī lupus est – cilvēks cilvēkam vilks”, tādēļ īpašu simpātiju izraisa  varoņi, kuri par spīti nežēlīgajam laikmetam, kad ik mirkli kāds tiek nodots sava pašlabuma vārdā, apveltīti ar krietnību. Un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir priekameita, zaglis, glauns aristokrāts vai cienījams pilsonis. Tomēr pats labākais šādos dēku romānos ir tas, ka visi saņem pēc nopelniem. Krietnais tiek dāsni atalgots, bet nelietis sodīts.

Ir skaidrs, ka darbs ir autores fantāzijas auglis un notikumi izdomāti, tomēr dažādu reālu vēsturisku faktu ievīšana romāna darbībā piedod visiem notikumiem zināmu devu ticamības. Nezinu, vai šī grāmata varētu aizraut vīriešus, bet dāmām patiks, jo galvenās varones tēlam piemīt tik liels gara spēks, ka gluži neviļus rodas vēlme viņai līdzināties.

Interesanti, ka lasot šāda paša tipa romānu vāciski, pikantās ainas sagremoju vieglāk, kā lasot dzimtajā valodā. Līdzīgi bija ar “Greja 50 nokrāsas”  grāmatām. Pirmās divas daļas lasīju flāmu valodā. Pēc tam trešo daļu lasīt latviski bija ļoti jocīgi. Var jau būt, ka tas saistīts ar to, ka pie mums par šim tēmām nerunā tik brīvi kā citur Eiropā, tā teikt latviskais bloķis. Lasot latviski sārtums vaigos, bet svešvalodā – samulsums nav. Gribas uzteikt tulkotājas darbu.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>